Piektdiena, 26. septembris
Vārda dienas: Gundars, Kurts, Knuts

Katra diena piepildīta

Sandra Trēziņa

“Jau ziediem rotātas pļavas, Jau dziesmām viļņojas gaiss, Gaišs zaļums sedz kalnus un gravas: Klāt maijmēness debešķīgais. ”

Tā par maiju savā dzejā sacījis Eduards Veidenbaums. Šogad gan maija īpašības daba aizņēmusies jau aprīlī, bet bez dabas dotajām dāvanām maijs mums atgādina par daudziem nozīmīgiem notikumiem arī sabiedrībā. Kalendārā kā īpaši svinamas atzīmētas trīs: 1.maijs kā Starptautiskā strādnieku diena, Latvijas Republikas Satversmes sasaukšanas diena, 4.maijs kā Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena un 12. maijs – Mātes diena. Mazliet neuzbāzīgāk, ar pelēkiem burtiem, dažos kalendāros tiek pieminētas Nacistu sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena 8.maijā un Eiropas diena 9.maijā. Un ir jau arī Starptautiskā ģimenes diena, Muzeju nakts un vēl, un vēl. Svinēšanai un priekam maijā dienu patiešām netrūkst!

Un tomēr ir vēl viena diena, kas ir tā vērta, lai to atcerētos. Jau rīt, 1.maijā, apritēs 15 gadi, kopš Latvija uzņemta Eiropas Savienībā. Esmu starp tiem gandrīz 70% Latvijas iedzīvotāju, kas nobalsoja par iestāšanos. Arī tagad uzskatu, ka ieguvumu, piederot šai savienībai, ir krietni vairāk nekā zaudējumu, kas, protams, neizbēgami ir. Vien jāņem vērā, ka par slikto mēs vienmēr runājam skaļāk un emocionālāk nekā par labo, tādēļ paši radām priekšstatu, ka sliktā ir vairāk. Ne velti pastāv ieteikums, cenšoties kaut ko novērtēt pēc iespējas objektīvāk, sastādīt sarakstu divās ailītēs – vienā ar plusa, otrā ar mīnusa zīmi. Šoreiz to nedarīšu, jo katrs pats vērtējumu veic pēc savas vērtību skalas un situācijas. Turklāt visus ieguvumus apkopot pacentusies Latvijas Ārlietu ministrija, un sarakstu var izlasīt ministrijas mājaslapas sadaļā “Ārpolitika”.

Jā, oponentiem var piekrist, ka ir zaudējumi, ir apdraudējums mūsu identitātei, valodai. Galu galā Eiropas Savienības iedzīvotāju vidējo labklājības līmeni pēc ekspertu viedokļa Latvija sasniegšot vien pēc 25 – 30 gadiem, un kas to gan zina, kā mūsu straujā pasaule tad būs mainījusies. Tomēr, domāju, Eiropas Savienība, nekonsultējoties, neapspriežoties, neveicot un nesniedzot nopietnu pētījumu rezultātus, vienā dienā nepaziņos, ka dažas valstis ir ļoti mazas teritorijas un iedzīvotāju skaita ziņā un tādēļ tās būtu jāpievieno lielākām un ekonomiski perspektīvākām.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Karā nosargāt savu kultūru

13:20, 10. Sep, 2025

Protams, karš Ukrainā jau kuro gadu ( diemžēl) ir viena no galvenajām tēmām plašsaziņas līdzekļos. […]

Slava Cēzaram, piedodiet, – Trampam!

11:56, 9. Sep, 2025
1

Ir pilnīgi skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps pats sev liekas burvīgs. Viņš […]

Kā intereses aizstāvēs iedzīvotāju padomes

11:54, 8. Sep, 2025

Cēsu novadā darbu uzsākusi pašu skujeniešu ievēlētā Skujenes pagasta iedzīvotāju padome. Tajā iesaistītie ir apņēmības […]

Labie un sliktie

15:23, 3. Sep, 2025
1

Mēs faktiski droši varam apgalvot, ka Putins ir sliktais un Zeļenskis- labais, ja runājam par […]

Pasaule kā liela ģimene, arī destruktīva

13:48, 3. Sep, 2025

Grūti aptvert, ka karš Ukrainā turpinās jau ceturto gadu. Turklāt starptautiskā sabiedrība ne tikai nespēj […]

Nedaudz par stārķiem un citiem putniem

15:18, 1. Sep, 2025

Vēl jau tīrumos kādu var redzēt, bet šajās dienās tie būs prom. Vieni viņus dēvē […]

Tautas balss

Sludinājumi