Piektdiena, 26. septembris
Vārda dienas: Gundars, Kurts, Knuts

Trauslā nākotne

Iveta Rozentāle

Dzīvojam laikā, kurā bijām pieraduši, ka viss ir pieejams un viss iespējams. Līdz brīdim, kad tāds ar aci neredzams vīruss sevi pieteica pasaules mērogā un apgrieza visu kājām gaisā.

Līdz šim tādi nelieli brīdinājumi, ka mūsu izveidotā sistēma kā kāršu namiņš var sabrukt burtiski vienā dienā, vairāk bija jūtami dabas parādību varenībā – uzpūš stiprāks vējš, un elektrības padeve daudzviet traucēta, bet, ja nav elektrības, ierobežots viss, kas ar to saistīts, bet mūsdienās šo lietu ir ļoti daudz. Daudzi uzņēmumi, lai arī nodrošinājušies ar ģeneratoriem, ir ļoti atkarīgi no elektrības. Ne vienā vien mājsaimniecībā bez elektrības nevar pat pagatavot ēst un nodrošināt siltumu, nerunājot par tādām lietām, kā nepieciešamību uzlādēt tālruņa vai datora bateriju.

Jūtams, ka arvien mazāk ir alternatīvu, ko darīt, ja viena sistēma nobrūk, bet visam pārējam jāturpinās. Arī vīrusa izplatība parāda, cik trausli ir uzbūvēta mūsu ikdiena un nākotnes redzējums. Būtībā nav ne plāna B, ne vēl jo vairāk C. Bet, kā zināms, ja nav rezerves plāna, tad noteikti kaut kas nobruks. Arī attālinātā mācīšanās parādīja paradoksu – pat ģimenes, kas līdz šim pēc iespējas ierobežoja bērnu atrašanos pie viedierīcēm, kuru bērnam bija pieejams tikai podziņtelefons un televizors netika uztverts kā nepieciešamība, bija spiestas mainīt šos uzstādījumus, lai nodrošinātu iespēju bērnam mācīties attālināti un izmantot visus tehnoloģiskos rīkus. Rodas sajūta, ka viens indivīds pret sistēmu neko nevar mainīt, jo vienā brīdī kopējie noteikumi ir jāpieņem. Tajā pašā laikā zināms, ka katra indivīda darbība summējas sabiedrības darbībā. Un, ja sākotnēji vienā cilvēkā neieklausās, desmit vai simts cilvēku izliekas nedzirdam, tad, skaitam palielinoties, alternatīvs redzējums jau kļūst no indivīda viedokļa par noteiktas sabiedrības daļas viedokli. Tāpēc arī mēs katrs varam apdomāt, ko darīt, lai nākotne, kas būs šodiena mūsu bērniem, nebūtu tik trausla kā jūras malā uzbūvēta smilšu pils, kas līdz ar katru krastā nonākušo vilni kļūst arvien mazāka un mazāka.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Karā nosargāt savu kultūru

13:20, 10. Sep, 2025

Protams, karš Ukrainā jau kuro gadu ( diemžēl) ir viena no galvenajām tēmām plašsaziņas līdzekļos. […]

Slava Cēzaram, piedodiet, – Trampam!

11:56, 9. Sep, 2025
1

Ir pilnīgi skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps pats sev liekas burvīgs. Viņš […]

Kā intereses aizstāvēs iedzīvotāju padomes

11:54, 8. Sep, 2025

Cēsu novadā darbu uzsākusi pašu skujeniešu ievēlētā Skujenes pagasta iedzīvotāju padome. Tajā iesaistītie ir apņēmības […]

Labie un sliktie

15:23, 3. Sep, 2025
1

Mēs faktiski droši varam apgalvot, ka Putins ir sliktais un Zeļenskis- labais, ja runājam par […]

Pasaule kā liela ģimene, arī destruktīva

13:48, 3. Sep, 2025

Grūti aptvert, ka karš Ukrainā turpinās jau ceturto gadu. Turklāt starptautiskā sabiedrība ne tikai nespēj […]

Nedaudz par stārķiem un citiem putniem

15:18, 1. Sep, 2025

Vēl jau tīrumos kādu var redzēt, bet šajās dienās tie būs prom. Vieni viņus dēvē […]

Tautas balss

Sludinājumi