Vienīgais risinājums – mērķtiecīgs atbalsts

Braucot gar degvielas uzpildes stacijām, vai ikdienu varam vērot, kā kāpj degvielas cenas. Tikpat strauji, tikai ikdienā varbūt nemanāmāk paaugstinās citu energoresursu – elektroenerģijas, gāzes – cenas, un tas nenovēršami atstāj ietekmi uz ikdienu.

Ir nenovēršama ķēdes reakcija – paaugstinās cenas precēm, pakalpojumiem. Maciņos atliek mazāk naudas, un pilnīgi droši, ka ne visi šoziem spēs samaksāt visus rēķinus.

Elektroenerģijas cenu kāpumu galvenokārt ietekmējis aukstais laiks aizvadītajā ziemā, karstā un sausā vasarā, straujš dabasgāzes cenu kāpums, CO2 kvotu cenu kāpums, kā arī ekonomikas atveseļošanās no “Covid-19” pandēmijas izraisītās krīzes. Dabas­gāzes cenas pieaugumā sava ietekme arī politiskajām kaislībām ap “Nordstream 2” gāzes vadu. Un šajās cīņās cilvēks diemžēl paliek otrajā plānā un ir spiests secināt, ka komunālajiem maksājumiem un ikdienas pirkumiem nākas iztērēt vairāk.

“Swedbank” ekonomiste Laura Orleāne norāda, ka Latvijā pasaules preču cenu paaugstināšanās parādās ar novēlošanos, tāpēc inflācija vēl augstāko punktu nav sasniegusi, tas varētu notikt gadu mijā:

“Eiropā energoresursu cenu atslābumu varam sagaidīt gadījumā, ja pieprasījums būs mazāks, nekā tirgi sagaida, un ražošanas apjomi pieaugs. Tam vajadzīga samērā silta, ar sniegu un vēju bagāta ziema. Arī paaugstināts dabasgāzes importa apjoms no Krievijas uzlabotu situāciju. Au­gošie maksājumi par elektrību, siltumu un gāzi, kā arī pieaugums ar transportu saistītajās izmaksās tuvāko mēnešu laikā turpinās vilkt uz augšu vidējo cenu līmeni.”

Arī Latvijas Banka pārskatījusi valsts makroekonomiskās prognozes, paredzot, ka šī gada inflācija varētu palielināties līdz 2,8 procentiem. Prognozes arī vēsta, ka inflācijas virsotne tiks sasniegta laikā ap gadumiju, kad patēriņa cenu gada pieaugums īslaicīgi varētu pārsniegt piecus procentus. Nākamajam, 2022., gadam inflācijas prognoze noteikta četru procentu apmērā.

Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš gan norāda, ka pašreizējais elektrības un dabasgāzes cenu līmenis ir pārejošs, tam vajadzētu samazināties, taču patēriņa cenu kāpums Latvijā turpināsies arī tad, ja elektrības un dabasgāzes cenas Eiropā būtiski mazināsies.

Jau tagad jūtam, ka par siltumu, elektrību jāmaksā vairāk. Ja siltum­enerģijas patēriņu ietekmēs gaisa temperatūra ziemā, un šo­brīd tiešām jācer, ka tā iepriecinās ar siltuma rekordiem, taču elektrības patēriņš ziemas tumšajos mēnešos paliks ievērojams.

Te varētu teikt, ka izsludinātā mājsēde var sniegt nelielu pozitīvu pienesumu ģimenes budžeta sabalansēšanā, jo netiek tērēti līdzekļi izklaidei, mirkļa pirkumiem, kas ir neizbēgami, staigājot pa tirdzniecības centriem. Tiesa, būs   daļa sabiedrības, kuri jau tā dzīvo, visu rūpīgi rēķinot, un skaidrs, ka viņiem būs grūti savilkt galus. Tāpēc valstij un paš­valdībām par to jādomā īpaši.

Kā viens no soļiem ir Saeimas pieņemtie grozījumi “Covid-19” infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas paredz, ka no 1.novembra līdz nākamā gada 31.martam seniori, kas vakcinēti pret “Covid-19” vai saņēmuši konsīlija atzinumu par nepieciešamību atlikt vakcināciju, saņems atbalstu 20 eiro apmērā. Šis atbalsts ir arī kā sava veida “burkāns”, lai mudinātu vakcinēties cilvēkus, kuri ir apdraudētākajā vecuma grupā. Taču jāatzīmē arī, ka daļa senioru atbalstu nesaņems, jo nevakcinēsies.

Ja šiem 20 eiro klāt pieliek rudenī notikušo pensijas indeksāciju, iespējams, tas nosegs komunālo izmaksu pieaugumu, bet maz ticams, ka nelielais ienākumu palielinājums  turēs līdzi inflācijai.

Saeimas deputāts Māris Ku­činskis norāda, ka, izveidojot energoresursu cenu kāpuma kompensācijas mehānismu, jāpalīdz iedzīvotājiem pārziemot: “Neva­ram ietekmēt cenu kāpumu pasaulē, bet varam izveidot skaidru atbalsta mehānismu, lai valsts palīdzētu saviem iedzīvotājiem, kuriem jaunās energoresursu cenas rada sociāla rakstura problēmas. Tiem, kuriem, samaksājot par komunālajiem pakalpojumiem, var nepietikt naudas pārtikai, sabiedriskajam transportam, apģērbam un tamlīdzīgi.”

Viņš norāda, ka to varētu darīt pašvaldības, kas vislabāk pārzina situāciju uz vietas: “Pašvaldības zina savus cilvēkus, to rīcībā ir vispilnīgākā informācija, atstrādāti sociālās palīdzības mehānismi. Savukārt, lai šādu atbalsta mehānismu efektīvi varētu realizēt, nepieciešams stiprināt pašvaldības. Atbilstoši pašreizējām nākamā gada valsts budžeta aplēsēm pašvaldībām 2022. gadā no valsts tiks par 3,1% lielāks finansējums nekā 2021. gadā. Taču energoresursu cenu kāpums skar ne tikai iedzīvotājus, arī pašvaldības, izmaksas augs skolās, bērnudārzos, sociālajās iestādēs un citur. Šobrīd tiek lēsts, ka minētais finansējuma pieaugums ir tālu no reālo izmaksu kāpuma.”