Vārda brīvība un tās robežas

Pirms vairāk nekā septiņdesmit gadiem 10.decembrī ANO pieņēma un apstiprināja Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju. Kopš šī brīža 10. decembris visā pasaulē tiek atzīmēts kā Starptautiskā
cilvēktiesību diena.

Šajā laikā, kad cilvēku ikdiena lielā mērā norit internetā, arvien biežāk izskan jautājumi, kur tīmeklī, interneta komentāros sākas un beidzas cilvēktiesības, to aizskārums.

“Druva” sazinājās ar Tiesīb­sar­ga biroju, lai jautātu, kā pēdējos gados mainījusies situācija cilvēktiesību jomā. Birojā atzina, ka nevar salīdzināt laiku pirms trijiem gadiem un tagad, jo pandēmija ienesusi izmaiņas visā pasaulē. Cilvēktiesību jomā šis visā pasaulē esot liels izaicinājumu laiks, kas ienes jaunas vēsmas. Tiek diskutēts, cik tālu drīkst ierobežot indivīda tiesības, kur tās tomēr jāatstāj spēkā.

Kā zināms, Latvijas Repub­likas Satversmes 100.pantā nostiprinātas ikviena tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust uzskatus. Vārda brīvība ir viens no priekšnosacījumiem, lai cilvēks īstenotu citu savu tiesību aizsardzību un veidotu sabiedrību, kas būtu balstīta uz savstarpēju cieņu.

Tiesībsargs Juris Jan­sons norāda, ka mūsdienās tiesībām uz vārda brīvību ir ļoti plašs tvērums, aizsargājot ne tikai informāciju vai idejas, kas tiek uztvertas labvēlīgi vai neitrāli, bet arī to, kas apvaino, šokē vai uztrauc valsts vai kādu sabiedrības daļu.

“Vienlaikus tiesību uz vārda brīvību realizācija saistīta ar pienākumiem un atbildību situācijās, kurās izteikumu pieļaujamās robežas ir pārkāptas,” uzsver tiesībsargs. “Tādējādi valsts nosaka vārda brīvības ierobežojumus gadījumos, kad personas tiesības uz vārda brīvību tieši ietekmē citu personu tiesības, kā arī gadījumos, kad vārda brīvība rada nepārprotamus un tiešus draudus sabiedrībai.”

Viņš arī norāda, ka ļoti plašs personu loks interneta vidē tiek aizsargāts ar tiesībām uz vārda brīvību: sākot ar blogeriem un komentāru autoriem līdz pat dažādām interneta vietnēm un mājaslapām, kas pastāvīgi realizē tiesības uz vārda brīvību. Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē nostiprināts, ka interneta platformas nodrošinātājam ir tiesības uz vārda brīvību.

“Vārda brīvības pieļaujamās ro­bežas interneta vidē ir tieši tādas pašas kā reālajā dzīvē – aizliegti jebkāda veida aicinājumi uz vardarbību vai naidu kurinoša runa. Ņemot vērā informācijas aprites ātrumu internetā, informācijas autoram vai pārpublicētājam iespējams sasniegt ārkārtīgi plašu    auditoriju dažu sekunžu laikā, izraisot ievērojamu efektu sabiedrībā. Tieši šie aspekti pastiprina atbildību par interneta vidē paustajiem izteikumiem,” pauž tiesībsargs.

Šobrīd sabiedrībā aizvien vairāk tiek pievērsta uzmanība naida runai, tās atpazīšanas metodoloģijai, tas ietekmē arī to, cik aktīvi šim tematam tiek pievērsta uzmanība no tiesībsargājošo institūciju puses. Arī tiesībsargs pēdējos gados biežāk saņēmis gan personu sūdzības par galvenokārt interneta vidē publicētu saturu, gan arī aicinājumus no tiesībsargājošām iestādēm sniegt viedokļus konkrētās tiesvedībās. Pēc tiesībsarga teiktā, sūdzību pieaugums, iespējams, atspoguļo gan naidīga satura izteikumu daudzuma pieaugumu, gan arī sabiedrības locekļu spēju atpazīt šos izteikumus kā neiederīgus demokrātiskā sabiedrībā: “Tomēr šajā jomā nav vietas pārlieku lielam optimismam. Jau 2016.gada pētījumā norādījām uz šķēršļiem, kas var praksē kavēt Krimināllikuma 150.panta “Soci­ālā naida un nesaticības izraisīšana” piemērošanu, un šie šķēršļi nav mazinājušies. Esam izteikuši priekšlikumu no minētā panta noziedzīga nodarījuma sastāva izslēgt prasību konstatēt būtisku kaitējumu, tādējādi tuvinot tiesību normu 78.pantā ietvertajam naida runas nodarījuma sastāvam. Ie­spēja atšķirīgi interpretēt kaitējuma “būtiskumu” var kavēt nodarījuma izmeklēšanu un attiecīgi arī tiesvedības rezultātu.

Cits apstāklis, kas ņemams vērā, ir tas, ka ne jebkuri naidīgi vai aizspriedumus radoši izteikumi publiskā vidē sasniegs aizskāruma robežu kriminālprocesa uzsākšanai, tāpēc kriminālatbildībai jābūt arī paredzētai izņēmuma gadījumiem, kad izteikumiem ir ļoti augsta aizskāruma pakāpe. Vien­laikus pašreizējais normatīvais regulējums neparedz alternatīvus mehānismus, kā vērsties pret šādu aizskaroša rakstura saturu.”

Liels izaicinājums vārda brīvībai ir dezinformācijas izplatība, kas izgaismo problēmas ar sabiedrības kritisko domāšanu un medijpratību.

“Raugoties no cilvēktiesību aizsardzības viedokļa, dezinformācijas izplatība var radīt iespējamus vai arī reālus aizskārumus Satversmes 100.pantā garantētajām tiesībām uz vārda brīvību, tostarp tiesībām uz informācijas pieejamību. Vienlaikus ir nepieciešams uzsvērt dezinformācijas postošo ietekmi uz demokrātijas aizsardzību, ņemot vērā, ka informatīvās telpas ietvaros var rasties riski nacionālās drošības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanai un aizsardzībai. Tomēr sarežģīts uzdevums ir atrast piemērotāko risinājumu, kādā veidā valsts varētu minēto informāciju samazināt, nepārkāpjot trauslo robežu saistībā ar tiesību uz vārda brīvību nodrošināšanu,” norāda tiesībsargs J. Jansons.