Ceturtdiena, 25. septembris
Vārda dienas: Rodrigo, Rauls

Naksnīgā pasākuma vilinājums

Anna Kola

Kāds no komentāriem pie atsauksmēm par “Baznīcu nakti” feisbukā skan šādi: “Svētki, kas atklāj, izgaismo, iedvesmo un savieno!”

Lai arī “Covid-19” pandēmijas ēnā ne uz muzeju, ne baznīcu nakti neesmu devusies sen, pavērojot ļaužu interesi un atsaucību par šiem naksnīgajiem pasākumiem, ir skaidrs, ka organizatori ir trāpījuši pareizajā tematikā. Jādomā, ka vilinoša ir tieši iespēja siltā, ja paveicas, pat vasarīgā vakarā sapucēties, sarunāt tikšanos ar sen nesatiktu draugu vai radinieku un doties nesteidzīgā pastaigā, par galamērķi izvēloties baznīcu vai muzeju, kur apmeklētājus sagaida ar visnotaļ plašu pasākuma programmu. Muzejiem, saprotams, īpašs vilinājums ir tamdēļ, ka Muzeju nakts ir bezmaksas pasākums. Te gan piebildīšu, ka tajā ērta eksponātu apskate nesteidzīgā gaisotnē ir jāaizmirst – cilvēku pieplūdums ir milzīgs, un, ja vien nav īpaša gandarījuma no pleciņu rīvēšanas ar svešiniekiem, tad visprātīgāk tādu lēnu vēstures liecību apskati saplānot mierīgā darba dienā, neskopojoties un nežēlojot dažus eiro, kas tāpat nonāk muzeja uzturēšanas budžetā.

Atminos, kāda pirmskovida laikā bija interesentu “satiksme” pa Cēsu Vēstures muzeja kāpnēm uz Jaunās pils torni. Šķiet, kāpiens ilga vismaz pusstundu, ja ne vairāk, visi, draudzīgi saspiedušies, gliemeža ātrumā virzījāmies pa kāpnēm augšup uz iecerēto mērķi. Un arī tur – visi kā bērnudārza grupiņā pa apli apgājām tornim, paspējām nofotografēties (lai arī tumsā nekas diži labs nesanāk) un atkal tādā pašā bruņurupuča ātrumā līdām pa pārblīvētajām kāpnēm lejā. Toreiz gan pēc šī gliemju šļūciena uz pils torni es ātri muzeja telpas atstāju, jo šķita, ka burtiski trūkst gaisa – tik ļoti apmeklētāju pieprasīts bija Muzeju nakts pasākums. Tad arī sapratu, ka kādu laiku uz šiem pasākumiem vairs nedošos, un solījumu esmu godam turējusi.

Kā ir pēdējos gados, pati nevaru spriest, bet pieļauju, ka pēc “Covid-19” nesociālā perioda ļaudis nudien ir noilgojušies pēc tādas drūzmēšanās un noteikti šogad arī gaidāmā baznīcu nakts būs gana apmeklēta. Ja vilinājums doties uz muzeju naktī daļēji skaidrojams ar iespēju ietaupīt dažas monētas par eksponātu aplūkošanu, tad baznīcu nakts vilinājums, personīgi man, ir drusku grūtāk izskaidrojams. Varbūt romantika? Varbūt cerība nakts aizsegā vieglāk piekļūt dievišķajam spēkam? Katrā ziņā, palūkojoties šī gada pasākumu plānā Cēsu un novada baznīcās, top skaidrs, ka gandrīz katrs varēs atrast tieši sev piemērotu laika pavadīšanas veidu – no mūzikas klausīšanās naksnīgā dievnamā līdz grilēšanai baznīcas pagalmā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Karā nosargāt savu kultūru

13:20, 10. Sep, 2025

Protams, karš Ukrainā jau kuro gadu ( diemžēl) ir viena no galvenajām tēmām plašsaziņas līdzekļos. […]

Slava Cēzaram, piedodiet, – Trampam!

11:56, 9. Sep, 2025
1

Ir pilnīgi skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps pats sev liekas burvīgs. Viņš […]

Kā intereses aizstāvēs iedzīvotāju padomes

11:54, 8. Sep, 2025

Cēsu novadā darbu uzsākusi pašu skujeniešu ievēlētā Skujenes pagasta iedzīvotāju padome. Tajā iesaistītie ir apņēmības […]

Labie un sliktie

15:23, 3. Sep, 2025
1

Mēs faktiski droši varam apgalvot, ka Putins ir sliktais un Zeļenskis- labais, ja runājam par […]

Pasaule kā liela ģimene, arī destruktīva

13:48, 3. Sep, 2025

Grūti aptvert, ka karš Ukrainā turpinās jau ceturto gadu. Turklāt starptautiskā sabiedrība ne tikai nespēj […]

Nedaudz par stārķiem un citiem putniem

15:18, 1. Sep, 2025

Vēl jau tīrumos kādu var redzēt, bet šajās dienās tie būs prom. Vieni viņus dēvē […]

Tautas balss

Sludinājumi