Piektdiena, 26. septembris
Vārda dienas: Rodrigo, Rauls

Vegānisms un politika

Jānis Gabrāns

Absolūti nenoliedzot cilvēku ēšanas izvēles – veģetārieši, vegāni – nav tomēr īsti skaidrs, kāpēc viņi tik ļoti negrib pazaudēt saikni ar gaļēdāju pasauli. Jo īpaši uz šādām pārdomām rosināja tīmeklī lasītā ziņa, ka aizvadītajā gadā pasaulē palielinājušies vegāniskā bekona tirdzniecības un ražošanas apjomi. Jā, vajag līdz tam aizdomāties – vegāniskais bekons! Te uzreiz jādomā par bērnību, kad “cepām” smilšu kūkas un vienaudžiem vai vecākiem piedāvājām kā īstās, viņi imitēja, ka gardu muti tās notiesā.

Kāda ASV uzņēmuma bekons tiek gatavots no kokosriekstu eļļas, rīsu miltiem un cietes. Savukārt kāda britu kompānija piedāvājot bekonu, kas ražots no Austrumāzijā pazīstamas pavedienu sēnes, vēl kādi veido alternatīvu no jūraszāļu proteīna. Tiek norādīts, ka uzņēmumi spējuši arvien vairāk pietuvoties gaļas garšai.

Tā arī nesaprotu, kā sader šīs divas lietas: vegānisms un bekons? Ja jau daļa cilvēku tik ļoti ir pret gaļu, kāpēc viņi tik ļoti vēlas, lai ēdiena garša būtu kā bekonam? Patiesībā varbūt vajadzētu noteikt, ko tad īsti var saukt par bekonu, tā teikt, skaidru definīciju. Arī kāds sojas ēdiens, kas izskatās līdzīgs šašlikam, nodēvēts par sojšliku, kas it kā būtu oriģinālnosaukums, un tomēr jādomā, kāpēc to vienkārši nevarēja saukt par ceptu soju, kāpēc tik ļoti gribējās pietuvināties šašlikam?

Atgriežoties pie bekona, kā neatcerēsies pirmskara Latvijas laikus, kad Latvijas bekons bija gandrīz kā viens no neatkarīgās valsts simboliem. Ko par to domās vegānu bērni pēc gadiem? Ka tiek runāts par kokosriekstu eļļu, rīsu miltiem, sēnēm vai jūraszālēm? Katrai lietai tomēr jau vēsturiski ir sava nozīme, un nevajadzētu censties izjaukt lietu kārtību.

Lai gan patiesībā jau šī “mode” – saukties zināmos vārdos, kaut saturs pilnīgi cits – vērojama daudzās jomās. Arī politikā, un cik daudz pasaules praksē, arī mūsu zemē, nav cilvēku, kuri sevi sauc par politiķiem, lai gan viņus politikai pat tuvu nedrīkstētu laist. Bet, vieniem “politiķiem” pazūdot, citi nāk vietā un konsekventi sevi cenšas saukt par politiķiem. Mēs brīnāmies, kāpēc valstī kopumā vai kādā pašvaldībā lietas neveicas kā vajadzētu, bet skaidrojums vienkāršs – tāpēc, ka ik pa laikam pie teikšanas tiek tie, kuri ir tikai politiķi pēc nosaukuma, ne pēc satura un būtības.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Karā nosargāt savu kultūru

13:20, 10. Sep, 2025

Protams, karš Ukrainā jau kuro gadu ( diemžēl) ir viena no galvenajām tēmām plašsaziņas līdzekļos. […]

Slava Cēzaram, piedodiet, – Trampam!

11:56, 9. Sep, 2025
1

Ir pilnīgi skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps pats sev liekas burvīgs. Viņš […]

Kā intereses aizstāvēs iedzīvotāju padomes

11:54, 8. Sep, 2025

Cēsu novadā darbu uzsākusi pašu skujeniešu ievēlētā Skujenes pagasta iedzīvotāju padome. Tajā iesaistītie ir apņēmības […]

Labie un sliktie

15:23, 3. Sep, 2025
1

Mēs faktiski droši varam apgalvot, ka Putins ir sliktais un Zeļenskis- labais, ja runājam par […]

Pasaule kā liela ģimene, arī destruktīva

13:48, 3. Sep, 2025

Grūti aptvert, ka karš Ukrainā turpinās jau ceturto gadu. Turklāt starptautiskā sabiedrība ne tikai nespēj […]

Nedaudz par stārķiem un citiem putniem

15:18, 1. Sep, 2025

Vēl jau tīrumos kādu var redzēt, bet šajās dienās tie būs prom. Vieni viņus dēvē […]

Tautas balss

Sludinājumi