Šī formula strādājusi visos laikos. Arī mūsu pašu – latviešu – vidū. Nu, kaut vai dziesmas vārdi: “Visi saka -mana sieva laiska. Lai ir laiska, kad tiks skaista, kad tik labi danco!” Vai nu jau leģendām apvītais laupītājs, slepkava Kaupēns. Arī par viņu ir melanholiska dziesma, kas liek līdzi just negatīvajam “varonim”. Pat Māras Zālītes un Jāņa Lūsēna mūzikls “Kaupēn, mans mīļais” uzmodina līdzcietību bandītam, par ko arī izpelnījies ne viena vien kritiķa uzmanību.
Cik nav dzirdēts par masu slepkavām, kas pacēluši apbruņotu roku pret neaizsargātiem bērniem, saviem vienaudžiem, klasesbiedriem vai vienkārši nejauši blakus esošiem cilvēkiem, lai piepildītu savu mērķi – būt ievērotiem, likt sabiedrībai par sevi runāt. Un kur tad vēl daudzie piemēri no pasaules vēstures, kur antivaroņi uz mūžīgiem laikiem ierakstījuši savu vārdu cilvēku atmiņā un grāmatu lappusēs.
Labais pret ļauno, melnais pret balto, tumsa pret gaismu. Vai vienmēr kā pasakā uzvar tas cilvēces ētikas kodeksā ar zelta burtiem ierakstītais? Par to liek domāt arī šodien pasaulē un Latvijā notiekošais. Amerikā Tramps atkal kandidēs uz prezidenta amatu. Likumsargi un, domājams, saprātīgā sabiedrības daļa atkal un atkal ceļ apsūdzības un pierādījumus šī ambiciozā cilvēka pretlikumīgajai darbībai, bet – savu vēlētāju vidū viņš vienalga ir visvēlamākais nākamais ASV prezidents. Kā lasāms ziņās: “Tramps joprojām ir republikāņu favorīts un pretendē uz Republikāņu partiju nomināciju vēlēšanās, un pašlaik viņš ir galvenais favorīts, lai nākamā gada novembrī vēlēšanās vēlreiz stātos pretī demokrātam Džo Baidenam.”
Tepat aiz Latvijas robežas arī ir kāds, kas cietumos liek, pat noslepkavo savas valsts pilsoņus par citādu domāšanu, pasludina par taisnību jebko, visabsurdākos apgalvojumus, lai attaisnotu karadarbību citā valstī. Un ir tik daudz to, kas viņam tic, kas viņu attaisno, pat slavina un grib redzēt savas valsts vadoņa lomā!
Diemžēl netrūkst piemēru un gadījumu, kad aplaudējam Melnajam runcim, bet baltā kažoka īpašnieks vien nopūšas: “Kāpēc vairot sāpes, lai vairojas labāk prieks.” Vai Kārlis Skalbe šodien sacītu tāpat?
Komentāri