Latvijā, bērnam piedzimstot, var likt vienu vārdu vai dubultvārdu. Krievu laikos bērna dzimšanas apliecībā rakstīja tikai vienu vārdiņu. Taču atšķirīgu, varbūt pat savādu vārdu, mazulim neliedza dot neviena vara. Tāpēc, satiekot svešiniekus, gadās vārdu pārjautāt solīda gada gājuma cilvēkiem, pusaudžiem un jaunajām māmiņām. Vecāki vienmēr bijuši radoši. Tāds radošs tandēms, kurus mūža garumā sauc par Baibu un Pēteri, dzīvo Raiskumā, bet viņu trīs atvases vārda dienas svin kalendārā neierakstīto vārdu dienā.
“Mums ir Saimona, Dikijs un Marsela. Un visi izauguši par normāliem cilvēkiem. Ar bērniem un viņu vārdiem lepojos. Man pašai vienmēr gribējās atšķirties, tāpēc, kad dzima bērni, ļoti piedomāju, kādus vārdus dot. Pati biju romantiķe. Lasīju grāmatas, skatījos filmas. Domās viņus izloloju labus, gudrus un skaistus. Abi ar vīru neklausījām citu iebildumiem,” stāsta trīs bērnu māte Baiba Duņēna.
Komentāri