“Jau salnas sola, tad tūliņ būs beigtas. Lai taču kādu iepriecina,” saka dāliju audzētāja Elga Šmite. Dālijas visā savā krāšņumā sarindojušās divās 80 metru garās dobēs, kuras, izbraucot cauri Mārsnēniem, nevar nepamanīt. Elgas kundzi un ģimeni no Rīgas, kuras mazdēls vakar vēra skolas durvis, satiku dāliju laukā.
“Man visas patīk. Pasniegšu savai klases audzinātājai,” teica Mārcis Lielbārdis, rokā turot sīkziedu jorģīnes.
“Ļoti skumdina dāliju īsais ziedēšanas laiks. Tas ir tik emocionāli, ka puķes var sagriezt uz lauka, nevis jādodas uz tirgu,” sacīja Mārča vecmāmiņa Ingrīda un piebilda, ka daudzus savējos Rīgā iepriecinās.
Vietējie, kurus satiku veikalā un pagastmājā, stāstīja, ka Elgai savu audzēto ziedu nemaz nav žēl. Svētku
dienā arī Mārsnēnu pamatskolas skolotāji zina, kurp ceļš jāmēro, lai tiktu pie krāšņām un svaigām puķēm.
“Dāliju ziedus netirgoju. Pavasarī gumus gan. Ja alga cilvēkam ir, var atļauties. Un nevajag tik daudz. Lai noskata smukākos. Pērn devu par 30 santīmiem,” stāstīja Elga Šmite, kurai dāliju audzēšana ir sirdslieta, kas dod arī sīku papildinājumu pensionāres ienākumiem.
Komentāri