Maijas sētā aug daudzi ceriņkrūmi, kas jūnijā zied balti, dzēli un violeti. Uz atkārtotu ziedēšanu oktobrī sasparojies viens no lepnākajiem potētajiem krūmiem.
“Noteikti siltā laika dēļ ņēma un uzziedēja,” spriež Maija, taču nezina atbildi, kā laika un dabas kalendārā skaidrojama vēla vasaras puķu un krūmu ziedēšana. Daudzu cēsnieku dārzos nav retums, ka otrreiz uzplaukušas prīmulas, ziemcietīgās atraitnītes, kuru ziedēšanu gaidīja tikai nākampavasar, arī rozes liek tikai pabrīnīties, jo nevis apraso pirmajās salnās un nosargā ziedu čemurus, bet dzen jaunus pumpurus. Maija Aide kopā ar mājnie-kiem- meitām, māsām, omi, raugoties ceriņa ziedu ķekarā, gribot negribot atceras Jāņus.
“Ceriņi ziedēja kā kupenas. Man tik ļoti patīk to smarža un krāsa. Tagad uzplaucis tikai viens zariņš, bet nespēju nepriecāties. Tā ir savāda dabas dāvana,” sacīja Maija un ar noplūkto ceriņziedu rokā devās uz mājām, lai vēl pāris dienu tas izsmaržo puķu vāzē.
Komentāri