Piektdiena, 26. septembris
Vārda dienas: Rodrigo, Rauls

Zemniekiem pavasaris atnācis vēlu

Druva

A.Balode atzīst, ka tik vēlu pavasari pēdējos gados neatceras, piemēram 2004.gadā sēja sākta 17.aprīlī. Bet šogad aprīlī pavasara svarīgāko darbu – sēju – neizdevās uzsākt. Sējmašīna gan laukā izbrauca jau piektdien, bet zeme vēl bija pārāk nedzīva, lai sētu.

-Arī zaļuma vēl nav, ganības pavisam pelēkas. Izsējām minerālmēslus, bet zāle nogrib augt, trūkst mitruma,- vērtē firmas vadītāja.

Pirmajā apsētajā laukā, 6.5 hektāros, audzēs zirņus. Pirmo gadu šos pākšaugus sēja tīrsējā, plānojot tos izmantot lopbarībai.

-Placināsim un izbarosim kopā ar graudiem, bagātināsim barību ar proteīnu. Ja iecere attaisnosies, tad zirņu sējumus nākamgad paplašināsim, – vērtē A.Balode.

Pirmdienas rīts bija saulains, bet to nemīlīgu darīja spēcīgais vējš, kas gan netraucēja sējai, bet malā stāvētāju acis pienesa pilnas zemes putekļiem. Savukārt bagāts un skaists šis cēliens bija kovārņu bariem, kas tikko iesētos zirņus izmantoja brokastu maltītei. Cilvēku tuvums putnus neatbaidīja, tika tad, ja kāds paklaigāja, melnie lidoņi pacēlās spārnos un aizlidoja tālāk, lai drīz atgrieztos.

Tā kā zeme ir sausa, tīrums pēc sējas jāpieveļ. Tas nozīmē papildu izdevumus par degvielu, kas atkal kļuvusi dārgāka. Tomēr “Stalbe Agro” vadītāja situāciju ar dīzeļa cenu nesauc par kritisku. Šopavasar cenu pieaugums saistās ar politisko situāciju un pasaules naftas industrijas peripetijām, taču degviela dārgāka kļūstot katru pavasari ap sējas laiku.

-Pavasara darbus tādēļ neatliksim. Iesēsim visu iecerēto. Virsmēslojām arī zālājus, turpinām lasīt akmeņus, sakopt lauku malas. Varbūt atteiksimies no zālāju ecēšanas vai vēl kāda pasākuma, bez kura var arī iztikt, bet svarīgākais darbs degvielas dēļ nekavēsies,- atzīst A.Balode.

“Stalbe Agro” šopavasar jāapsēj 300 hektāru. 30 hektāros audzēs miežus, tikpat zirņu un auzu mistru, 40 hektāros sēs kukurūzu, atjaunos vairāk nekā simts hektāru zālāju.

Augkopības produkciju “Stalbe Agro” nepārdod, to izmanto lopbarībai pašu ganāmpulkam. Saimniecībā tur 430 liellopus, tajā skaitā 206 slaucamās govis. Spēkbarību arī pērk, bet zāles lopbarību sagatavo paši.

-Govis ganībās tik drīz nelaidīsim. Pērn, kā jūtot, ka būs vēls pavasaris, daba deva iespēju sagatavot pietiekami daudz zāles lopbarības. Domāju, ka tās pietiek visām lopkopības saimniecībām, – saka A.Balode.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ieriķu kopienai "kājas aug" bibliotēkā

03:00, 12. Sep, 2025

Ieriķu bibliotēka ir uzskatāma par vietu, kur sāka izveidoties kopienas aktīvo iedzīvotāju grupas iedīglis. Par […]

Tēva dienas ieskaņā dodas pārgājienā

03:00, 11. Sep, 2025
2

Tēva dienu atzīmēsim šo svētdien, 14. septembrī, bet jau aizvadītajā svētdienā ģimenes bija aicinātas uz […]

Iepazīst sociālajā jomā paveikto un nepieciešamo

03:00, 10. Sep, 2025
1

Tiekoties ar labklājības ministru Reini Uzulnieku, Cēsu novada sociālajā jomā iesaistītie apliecināja, ka iedzīvotājiem ir […]

Renovētajā ēkā top mūsdienīgs bērnudārzs

03:00, 9. Sep, 2025

Skaistu atdzimšanu piedzīvo 1882. gadā celtā ēka Cēsīs, Dārtas ielā 1. Tajā pēc rudens brīvlaika […]

Katru vasaru kāds stūrītis krāšņāks

03:00, 8. Sep, 2025
1

Turpinot tradīciju, arī šovasar augustā notika Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkurss “Sakoptākā sēta”. Vērtēšanas komisija – […]

Stāsts nav par skolas solu, bet vērtībām

03:00, 7. Sep, 2025
6

Šovasar par Ungurmuižu rakstīts vairākkārt. Ne kā arhitektūras pērli, kuru skatīt brauc Latvijas iedzīvotāji un […]

Tautas balss

Sludinājumi