Piektdiena, 26. septembris
Vārda dienas: Rodrigo, Rauls

No ministres gaida finanses

Druva

Būvniecība rit pilnā sparā. Jūnijā nolikts nodošanas termiņš, skolas atklāšana 1. septembrī, kas būs Cēsu 2006. gada lielākais notikums izglītībā. Taču celtniecībai atkal pietrūkst valsts finansējuma. Nepieciešamība saņemt valsts investīcijas bija viens no iemesliem, kāpēc jaunieceltā ministre B. Rivža piektdien tika aicināta apmeklēt Cēsis. Viņa iepazinās arī ar citiem pašvaldības izglītības projektiem. Cēsu speciālā pirmsskolas izglītības iestāde vairs nespēj uzņemt visus bērnus, kuriem ir veselības traucējumi, tāpēc bērnudārzam tiek celta piebūve. Cēsnieki skaidroja, ka arī šajā būvniecībā bez valsts finansiālā atbalsta neiztikt.

“Vai tas ir normāli, ka Saeimas viena sasaukuma laikā esmu jau ceturtā izglītības ministre, ka Izglītības ministrijā novērojama ļoti liela kadru mainība? Šo apstākļu dēļ ministrija šogad aizkavējusi vairāku izglītības iestādēm svarīgu lēmumu pieņemšanu,” tiekoties ar Cēsu pilsētas, rajona un izglītības pārvaldes vadītājiem, par valsts politiku šausminājās Baiba Rivža. Viņa neslēpa, ka neatbalstīti ministrijas plauktos “guļ” ap 300 pašvaldību sagatavoti pieteikumi valsts investīcijām izglītībā. Cēsu rajona padomes priekšsēdētājs Andris Neimanis piebilda, ka daudzi ir neizskatīti vairākus gadus, to tāmes vairs neatbilst celtniecības izmaksām: “Projekti jāpārstrādā, bet tas ļoti sarežģī pašvaldību plānošanu un darbu.”

A. Neimanis pauda bažas, ka izglītības politikas dēļ daudzi skolotāji pamet darbu šajā profesijā. “Skolotāji burtiski mūk no skolas, un pašvaldības tur neko nevar padarīt. Jauni skolotāji vietā nenāk,” vērtēja A. Neimanis, apstiprinot, ka laukos sāk trūkt priekšmetu skolotāju. Izglītības pārvaldes priekšsēdētājs Tālis Jaunzemis stāstīja, ka daudzi pedagogi apņemas strādāt papildu slodzi un neiztur darba spriedzi. “Šogad vairāki skolotāji pārslodzes dēļ nonākuši slimnīcā un veselības problēmu dēļ, iespējams, nevarēs turpināt darbu skolā.” Viņš ieteica augstskolās veicināt speciālistu sagatavošanu, kuri varētu pasniegt vairākus priekšmetus. Tā varētu mazināt skolotāju deficītu. Cēsu domes priekšsēdētājs Gints Šķenders uzsvēra, ka valstij vairāk jāatbalsta klašu audzinātāju darbs, jo skolotāji padara daudz no tā, ko aizņemtības dēļ bērnu audzināšanā nepaveic ģimenes. Cēsnieki ministrei zināja teikt, ka 300 rajona skolēniem vecāki devušies peļņā uz ārzemēm, tai skaitā 42 bērniem abi vecāki.

Ministre papildināja, ka valstī jau 3800 ģimeņu bērni aug un mācās patstāvīgi, jo vecāki ir ārzemēs. “Vecāku prombūtnes dēļ bērniem zūd motivācija mācīties . Ļoti daudzi mācībās atpaliek. Skolās ļoti nepieciešamas pagarinātās dienas grupas. Esam iecerējuši Eiropas struktūrfondos iesniegt finanšu pieprasījumu, lai algotu skolotāju palīgus.”

Tiekoties ar augstskolu Cēsu filiāļu vadītājām Mārīti Raudziņu un Gitu Janševicu, ministre guva apstiprinājumu, ka valstij vairāk jāatbalsta augstākās izglītības iespējas Latvijas reģionos. Vairāku simtu Cēsīs studējošo vidū galvenokārt ir Cēsu un Valmieras rajona iedzīvotāji, bet pārstāvēti visi Vidzemes rajoni.

Cēsu pašvaldība, vēloties uzsvērt demokrātiskos vadības principus izglītības un bērnu jautājumu lemšanā, ministri iepazīstināja ar pilsētas jauniešu un vecāku domes pārstāvjiem, izrādīja nesen ierīkoto “Jauniešu māju”. Pārspriežot

skolēnu pienākumus, ģimeņu un skolotāju sadarbību, ministre aicināja bērnu klātbūtnē nekritizēt skolotājus.

“Ja vecākiem rodas jautājumi vai pretenzijas, tad par skolotāju darbu nevajadzētu šķendēties bērnu klātbūtnē, bet runāt skolā ar pedagogiem. Man uzauga divas meitas, lai gan reizēm arī man bija iebildumi pret vienu vai otru skolotāju lēmumu, nekad, meitām dzirdot, skolotājus nekritizēju, bērnu acīs negrāvu skolotāju autoritāti. Bērnu pienākums ir cienīt skolotāju. Mēs, vecāki, esam tik aizņemti, ka bērnu izglītošanā daudz ko uzticam skolai, bet, ja skolotājus turpināsim morāli neatbalstīt, tad zāģēsim zaru, uz kura paši sēžam.”

Ministre, akadēmiķe B. Rivža secināja, ka viesojusies vienā no dinamiskākajām Latvijas pilsētām. Viņa atzina, ka cēsniekiem izdevies sasniegt vērā ņemamus rezultātus ne tikai izglītībā, bet arī pilsētas attīstībā. “Esmu gandarīta, ka Cēsīs novērtē kvalitatīvu izglītību un gādā par to visu vecumu cilvēkiem,” vērtēja B.Rivža.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ieriķu kopienai "kājas aug" bibliotēkā

03:00, 12. Sep, 2025

Ieriķu bibliotēka ir uzskatāma par vietu, kur sāka izveidoties kopienas aktīvo iedzīvotāju grupas iedīglis. Par […]

Tēva dienas ieskaņā dodas pārgājienā

03:00, 11. Sep, 2025
2

Tēva dienu atzīmēsim šo svētdien, 14. septembrī, bet jau aizvadītajā svētdienā ģimenes bija aicinātas uz […]

Iepazīst sociālajā jomā paveikto un nepieciešamo

03:00, 10. Sep, 2025
1

Tiekoties ar labklājības ministru Reini Uzulnieku, Cēsu novada sociālajā jomā iesaistītie apliecināja, ka iedzīvotājiem ir […]

Renovētajā ēkā top mūsdienīgs bērnudārzs

03:00, 9. Sep, 2025

Skaistu atdzimšanu piedzīvo 1882. gadā celtā ēka Cēsīs, Dārtas ielā 1. Tajā pēc rudens brīvlaika […]

Katru vasaru kāds stūrītis krāšņāks

03:00, 8. Sep, 2025
1

Turpinot tradīciju, arī šovasar augustā notika Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkurss “Sakoptākā sēta”. Vērtēšanas komisija – […]

Stāsts nav par skolas solu, bet vērtībām

03:00, 7. Sep, 2025
6

Šovasar par Ungurmuižu rakstīts vairākkārt. Ne kā arhitektūras pērli, kuru skatīt brauc Latvijas iedzīvotāji un […]

Tautas balss

Sludinājumi