Piektdiena, 26. septembris
Vārda dienas: Gundars, Kurts, Knuts

Pirmā gaidītā dzimšanas diena

Druva
Arvils Strauss

Arvils Štrauss šajos valsts svētkos 18. novembrī svinēs trīs gadu jubileju. Mamma Inese stāsta: „Mums šis zīmīgais dēla dzimšanas dienas datums nav tik svarīgs, kā tas bija manam tēvam. Tā kā mazdēls dzimis tik īpašā datumā, viņš bija vislepnākais. Tēvs pabijis Sibīrijā, un viņam valsts dzimšanas diena nozīmēja daudz. Viņš bija mūsu ģimenes vislielākais patriots.”

Arvila tētis Agnis atzīst, ka tās būs kopējas svinības ar karoga izkāršanu, svinīgā pasākuma apmeklēšanu Drustu centrā. Arvils arī iepriekšējā gadā ir ņemts līdzi uz valsts svētku koncertu.

Kā jau novembrī dzimušajam, Arvilam ir ļoti stingrs raksturs. Inese: „To jūtam jau tagad. Ja kaut ko iedomājas, tad noteikti dabūs. Ja kāds drēbju gabals nepatīk, to viņam neuzvilksi. Ar abām māsām gan satiek diezgan labi.” Puikam ļoti patīkot uzspēlēt māsas čellu. Viņa nedaudz parādījusi, kā tas jādara, un Arvils mēģina muzicēt. Agnis: „Arī sintezatoru mēģina spēlēt, bet tā nu noteikti ir spēlēšana uz nerviem.” Zēnam nu jau patīk arī iešana bērnudārzā. Inese: „Tur Arvilam ļoti patīk, nevar sagaidīt, kad tiks uz bērnudārzu. Ja kādu rītu negrib celties, atliek tikai pateikt, ka nokavēs autobusu un netiks uz bērnudārzu, tad viņš ātri ir augšā un gatavs ģērbties. Sākumā jau nepatika. Tad, ja neklausīja, teicu, ka aizvedīšu uz bērnudārzu, bet tagad ir otrādi – ja neklausa, jāsaka, ka netiks uz turieni. Žēl gan, ka bērnudārzs ir tikai līdz trijiem pēcpusdienā. Nezinu, kā tiek galā tie vecāki, kam jāstrādā un nav, kur bērnu likt līdz darba dienas beigām.”

Lēnām tuvojas Ziemassvētki, bet izrādās, ka zēnam ļoti nepatīk Salatētis. Inese: „Vēl pavisam nesen atradu dāvanu maisiņu ar Salatēta attēlu. Arviliņš paņēma maisiņu un nesa uz plīti, lai sadedzina. Nekas tāds nav bijis, lai bērns baidītos. Žagari nav nesti. Stāstu, ka Salatētis ir labs, nes dāvanas, bet viņš tikai purina galvu. Varbūt šogad, kad Salatēvs atnesīs dāvanas, būs citādāk, bet pagaidām viņam ir bail.” Tētis pastāsta, ka dēls kopumā ir ļoti sabiedrisks un ātri pierod pie svešiem, bet vīrieši, kas noauguši ar garu, tumšu bārdu, viņam nepatīk. Varbūt tas kaut kā saistīts ar nepatiku pret Salatēti.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ieriķu kopienai "kājas aug" bibliotēkā

03:00, 12. Sep, 2025

Ieriķu bibliotēka ir uzskatāma par vietu, kur sāka izveidoties kopienas aktīvo iedzīvotāju grupas iedīglis. Par […]

Tēva dienas ieskaņā dodas pārgājienā

03:00, 11. Sep, 2025
2

Tēva dienu atzīmēsim šo svētdien, 14. septembrī, bet jau aizvadītajā svētdienā ģimenes bija aicinātas uz […]

Iepazīst sociālajā jomā paveikto un nepieciešamo

03:00, 10. Sep, 2025
1

Tiekoties ar labklājības ministru Reini Uzulnieku, Cēsu novada sociālajā jomā iesaistītie apliecināja, ka iedzīvotājiem ir […]

Renovētajā ēkā top mūsdienīgs bērnudārzs

03:00, 9. Sep, 2025

Skaistu atdzimšanu piedzīvo 1882. gadā celtā ēka Cēsīs, Dārtas ielā 1. Tajā pēc rudens brīvlaika […]

Katru vasaru kāds stūrītis krāšņāks

03:00, 8. Sep, 2025
1

Turpinot tradīciju, arī šovasar augustā notika Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkurss “Sakoptākā sēta”. Vērtēšanas komisija – […]

Stāsts nav par skolas solu, bet vērtībām

03:00, 7. Sep, 2025
6

Šovasar par Ungurmuižu rakstīts vairākkārt. Ne kā arhitektūras pērli, kuru skatīt brauc Latvijas iedzīvotāji un […]

Tautas balss

Sludinājumi