Sestdiena, 27. septembris
Vārda dienas: Ādolfs, Ilgonis

Vēl neaizpildīta tirgus niša

Druva

Kartupelis kā īsts tirgus produkts vēl tikai gaida savu renesansi. Tirdzniecības un ēdināšanas uzņēmumos lielākoties tiek piedāvāts anonīms kartupelis bez šķirnes un īpašību identitātes. Tādu atziņu klausītāji varēja gūt Priekuļu laukaugu selekcijas institūta rīkotajā seminārā „Ielūdz ikdienišķais kartupelis”, kurā kartupeļu selekcijas grupas vadītāja, zinātņu doktore Gunta Bebre, zinātņu doktore Ilze Skrabule un pētniece Marija Oša iepazīstināja ar tirgus orientēta pētījuma rezultātiem.

Kāpēc ne tikai audzētājam, bet arī patērētājam būtu jāzina šķirne? Tādēļ, ka šķirne ietver sevī noteiktas kartupeļa kā produkta īpašības – miltainību,

acu dziļumu, formu, turgoru, mīkstuma krāsu, garšu, tumšošanos un citas īpašības. Zinot šķirni, iespējams iegādāties tieši to, ko pircējs vēlas, izraudzīties piemērotākos kartupeļus konkrētam pagatavošanas veidam.

Šķirņu piedāvājums Latvijā ir samērā plašs, parādījis pētījums. Pārliecinoši populārāko šķirņu sarakstā ierakstāma ‘Adretta’, ’Asterix’, ‘Agrie dzeltenie’, ‘Vineta’, ‘Sante’, ‘Laura’, ‘Madara’, ‘Bete’, stāstīja Gunta Bebre. Sastopamas arī lokāli izplatītas šķirnes. Liepājas pusē – ‘Ķeizars Vilhelms’, Latgalē – ‘Siņeglazka. Plašs šķirņu klāsts, visticamāk, Priekuļu kartupeļu selekcijas seno tradīciju ietekmē, ir Cēsu tirgū, kur iegādājamas vairāk nekā desmit šķirnes.

Pētnieču veiktā aptauja liecina, ka vairāk nekā pusei aptaujāto pircēju, pērkot kartupeļus, svarīgs izvēles kritērijs ir šķirne. Diemžēl ne visi tirgotāji to nosauc. Tirgū parasti norāda šķirni. Samērā laba situācija ir arī lielveikalos. Fasētiem kartupeļiem šķirni gan norāda, taču sveramajiem šķirnes nosaukuma parasti nav, un to arī lielākoties nav iespējams uzzināt.

Ja tirdzniecības uzņēmumos kartupeļu šķirnei jau sāk parādīties nozīme, „tad ēdināšanas uzņēmumos tai aizvien vēl maza loma,” atzina pētniece Marija Oša. Taču katram ēdiena veidam ir piemērota cita šķirne pat tad, ja neņem vērā ēdēju individuālās garšas izjūtas. Marija Oša stāstīja par to, kādas šķirnes labāk der salātiem, kādas pasniegšanai vārītus kā piedevu, kādas cepšanai, kādas biezenim. Droši vien daudzām saimniecēm būs interesanti uzzināt, ka pirms un pēc vārīšanas dažas šķirnes netumšojas, piemēram ‘Lambada’, ‘Madara’, ‘Vitara’, nedaudz tumšojas ‘Asterix’, ‘Monta’, ‘Bete’, bet spēcīgi – ‘Agrie dzeltenie’, ‘Lenora’, ‘Brasla’. Pētījumā degustatori vērtējuši garšas īpašības, miltainību, piemērotību frī gatavošanai.

Pētījums arī uzsver, cik vērtīgs ir kartupelis. „Tam piemīt izcilas diētiskas īpašības, tas satur daudz C vitamīna, arī B grupas vitamīnus, ir šķiedrvielas un citas vērtīgas vielas. Kartupelī ir ļoti maz tauku, tas nesatur holesterīnu,” sacīja Ilze Skrabule. Atkarībā no kartupeļu gatavošanas paņēmiena, bagātīgā uzturvērtība samazinās vai saglabājas. Pētījuma rezultāti liecina, ka visvairāk no tā, ko tupenim devusi daba, saglabājas, gatavojot kartupeli nemizotu. Labākie ir divi paņēmieni – tvaicēšana un cepšana krāsnī, bet garšīgāks ir pēdējais. Pētījuma gaitā atklāts, ka piemērotākās cepšanai krāsnī ir mazāk pazīstamas šķirnes, piemēram, ‘Bellarosa”, ‘Lenora’, ‘Marabell’, ‘Daugava’ un citas.

Šim kartupeļu gatavošanas veidam nepieciešami lieli bumbuļi, vislabāk ap 300 gramu smagi.

Uzņēmējiem par kartupeļiem, kas der cepšanai krāsnī, ir aizvien lielāka interese. SIA „Cafe popular” šefpavāre Gita Vaļģe pastāstīja, ka uzņēmums vēlas piedāvāt pieprasīto krāsnī cepto kartupeli, taču izmēģinot vairākas tepat Cēsu tirgū nopērkamās šķirnes, tā arī nav atrasta īstā.

„Ceru, ka šajā seminārā uzzināšanu, kādu šķirni izraudzīties, varbūt izdosies atrast sakarus ar sadarbības partneriem. Uzņēmumu interesē iegādāties arī tādu šķirni, kurai būtu nelieli, vienādi bumbuļi. Ārzemēs tādus piedāvā, bet pie mums neesmu atradusi,” sacīja Gita Vaļģe.

Diemžēl šefpavārei nācās vilties. Latvijā neaudzē īpaši krāsnī cepšanai piemērotas kartupeļu šķirnes. Parasti tiek atlasīta lielākā frakcija no garšas ziņā atbilstošākajām šķirnēm. Tā kā pagājušajā gadā sausuma dēļ lielu bumbuļu bija maz, veidojās deficīts. Kā dzirdēts, ēdināšanas uzņēmums „Lido” savām vajadzībām kartupeļus ievedot. Te nu mūsu audzētājiem paveras brīva niša, kurai noteikti būtu augošs pieprasījums. Varbūt arī mazie, ovālie kartupelīši, par kuriem interesējas ēdināšanas uzņēmumi, varētu būt viens no produktiem, kas ļautu noturēties tirgū arī nelielam un vidējam kartupeļu audzētājam?

Pētījuma autores semināra dalībniekus iepazīstināja ar kartupeļu glabāšanas un iepakošanas problēmām veikalos, stāstīja par zaļošanu izraisošiem faktiem, klasifikāciju, atbilstoši izmantošanai, kā arī katram gatavošanas veidam piemērotākajām šķirnēm.

Pētījums veikts ar Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstu. Piedalījās kartupeļu audzēšanas uzņēmums “Ruģēni” un” kafejnīca “Kāre” no Valmieras rajona, “Aloja Agro” no Limbažiem un Cēsu kafejnīca “Solo”.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ieriķu kopienai "kājas aug" bibliotēkā

03:00, 12. Sep, 2025

Ieriķu bibliotēka ir uzskatāma par vietu, kur sāka izveidoties kopienas aktīvo iedzīvotāju grupas iedīglis. Par […]

Tēva dienas ieskaņā dodas pārgājienā

03:00, 11. Sep, 2025
2

Tēva dienu atzīmēsim šo svētdien, 14. septembrī, bet jau aizvadītajā svētdienā ģimenes bija aicinātas uz […]

Iepazīst sociālajā jomā paveikto un nepieciešamo

03:00, 10. Sep, 2025
1

Tiekoties ar labklājības ministru Reini Uzulnieku, Cēsu novada sociālajā jomā iesaistītie apliecināja, ka iedzīvotājiem ir […]

Renovētajā ēkā top mūsdienīgs bērnudārzs

03:00, 9. Sep, 2025

Skaistu atdzimšanu piedzīvo 1882. gadā celtā ēka Cēsīs, Dārtas ielā 1. Tajā pēc rudens brīvlaika […]

Katru vasaru kāds stūrītis krāšņāks

03:00, 8. Sep, 2025
1

Turpinot tradīciju, arī šovasar augustā notika Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkurss “Sakoptākā sēta”. Vērtēšanas komisija – […]

Stāsts nav par skolas solu, bet vērtībām

03:00, 7. Sep, 2025
6

Šovasar par Ungurmuižu rakstīts vairākkārt. Ne kā arhitektūras pērli, kuru skatīt brauc Latvijas iedzīvotāji un […]

Tautas balss

Sludinājumi