Nogriežoties no Straupes – Lēdurgas ceļa pa liepu aleju, iebraucam “Krieviņos”. Ja pa gabalu kā daudzkrāsaini paklāji priecē tulpes un narcises.
“Saimniecības specializācija ir puķkopība, dārzkopība. Jāstrādā,” saka saimniece Maija Krūmiņa. Bijusī radiožurnāliste “Krieviņos” saimnieko jau vairāk nekā 20 gadus. Līdz pagasta padomei Plācī kilometri septiņi, saimniece nebūt nejūtas kā nomalē. Garām kursē
autobuss, var nokļūt Cēsīs. Taču brīvdienās sabrauc bērni, mazbērni un visu nepieciešamo atved.
“Jūtos kā dziesmā – nekur nav tik labi kā laukos. No rīta izej ārā un redzi, cik daudz kas mainījies. Pat nevaru iedomāties, kā dzīvotu, ja nebūtu šīs vietas,” gandarīta dzīvi laukos vērtē “Krieviņu” saimniece. Viņa arī atzīst, ka ar kaimiņiem jāprot uzturēt labas attiecības. Ar kaimiņpagasta cilvēkiem viņai vienīgā sadarbība, kad kāds lēdurdzietis nopļauj pļaviņu. Uz Lēdurgu doties arī neesot vajadzības, jo kaimiņi iepirkties braucot uz Straupi.
“Cik tad man tālu līdz centram? Bet reforma lauciniekiem prieku nesagādās. Viņi jau tagad jūtas atstumti, maz zina un izprot, kas notiek. Pēc reformas būs vēl tālāk,” domās dalās Maija Krūmiņa un piebilst, ka, arī parakstoties par referendumu, dažs bijis pārliecināts, ka to dara, lai nelikvidē cukurfabrikas.
“Krieviņi” ir viena skaista, sakopta vieta Straupes pierobežā. Kā atzīst saimniece, sēta vēl top, ieceru daudz.
Komentāri