Atceroties 1919. gada 6. jūniju, kad brīvības cīņā par neatkarīgu Latviju devās Cēsu Skolnieku rota, pie pieminekļiem Cēsīs un Līvos tika nolikti ziedi.
Šai dienā Valkā notika Cēsu Skolnieku rotas ceļojošā karoga nodošanas – pieņemšanas pasākums. Valkas ģimnāzija to nodeva Rūjienas ģimnāzijai. Uz svinīgo pasākumu devās Cēsu rajona padomes priekšsēdētājs Andris Neimanis, izpilddirektors Māris Niklass, Amatas un Veselavas pagasta padomes pārstāvji, Cēsu kauju dalībnieka Alberta Amerika meita Astra Jansone un 15.skautu vienības vadītājs Gunards Bērziņš. Cēsnieki ir ceļojošā Skolnieku rotas karoga tradīcijas atjaunotāji un kopā ar NBS nosaka, kam ir gods turēt šo piemiņas karogu. Kritērijs karoga piešķiršanai ir nacionālā patriotisma audzināšana skolā un aktivitātes šai jomā.
Skolnieku rotas karogs darināts 1929.gadā, tā izgatavošanu finansiāli atbalstīja deviņas Vidzemes skolas Cēsīs, Limbažos, Valmierā, Mazsalacā, Rūjienā, Valkā, Smiltenē, Alūksnē un Gaujienā. Karogu šuva Cēsu ģimnāzijā, tas ieguva ceļojošā karoga statusu.
Karogs ir simbols pusaudžu pašaizliedzībai, aizstāvot savu zemi. To savulaik darīja zēni, kuri pat vēl neprata turēt rokās ieroci, un Cēsīs pie mācītājmuižas nokļuva vācu ienaidnieka ugunī. 1929. gadā, atzīmējot kauju desmito gadadienu, viens no Skolnieku rotas dalībniekiem un skautu kustības dibinātājiem Latvijā, Kārlis Dzirkalis, kopā ar domubiedru grupu rosināja izgatavot šo piemiņas karogu.
1940.gadā Limbažu skolas vadība, jūtot politisko situāciju, karogu nodeva Latvijas vēstures muzejā. 1997. gadā Cēsu rajona padome ar Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera A. Amerika meitas Astras Jansones atbalstu šūdināja karoga kopiju. 1998. gadā, atklājot Cēsīs Uzvaras pieminekli, tradīciju atjaunoja. Uz karoga, tāpat kā uz Uzvaras pieminekļa Cēsīs, ir uzraksts „No zobena saule lēca”.
Karogs vēl ceļos uz Draudzīgā aicinājuma Cēsu valsts ģimnāziju un Mazsalacas ģimnāziju.
Komentāri