Pilsētas centrā atklāts unikāls senās koka būves fragments, kas datējamas ar 13. gadsimtu.
“Tās ir Cēsis zem Cēsīm,” teica Cēsu arheoloģiskās ekspedīcijas un arheoloģiskās uzraudzības darbu vadītāja pilsētā Zigrīda Apala. Senās ēkas fragments atrasts Rožu laukuma rekonstrukcijas laikā, kad rokot lietus ūdens kanalizācijas tranšeju, 2,4 metru dziļumā atklājās koka būves daļas. “Pētot atradumu tuvāk, var secināt, ka atsegtās skuju koku konstrukcijas ir senas ēkas pagraba vainagi ar statņu galu iestiprinājumiem ligzdā,” informēja Z.Apala. “Atradums rāda, ka ēka saglabājusies tikai daļēji, konstatēts, ka tā degusi no iekšpuses. Šī atklātā statņu ēka ir pašreiz zināmā senākā koka celtne Cēsīs, kas droši attiecināma uz 13. gadsimtu. (Iespējams, atradums saistīts ar laiku ap 1221. gadu, kad “Indriķa Hronikā” minēts – ciems pie pils). Koka statņu ēkas Latvijas teritorijā parādās 13.gs. līdz ar vācu tautības iedzīvotāju ieplūšanu. Lai arī fragmentāri, tikai rokamo tranšeju ietvaros, bet tagad ir iespēja ieskatīties Cēsīs zem Cēsīm. Šī senā, unikālā atraduma koka paraugi tiks nodoti glabāšanā Cēsu vēstures un mākslas muzejā,” pastāstīja Z.Apala.
Atklājumu pētīs arheologi un dendrologi, veicot koka konstrukcijas analīzes, bet pēc tam “Druva” cēsniekiem par šo atradumu pastāstīs vairāk.
Senās ēkas statņu konstrukcijas ziemeļrietumu stūrī atrasts iesprausts nazis ar koka spalu. Nazi varētu uzskatīt par ziedojumu. Senatnē bijusi tradīcija dot jaunbūvei ziedojumu. Tas varēja būt dzīvnieka galvaskauss, vai arī kā Āraišos, kur ēkas pamatos atrada bronzas kakla gredzenu. Šīs ēkas gadījumā tas bijis nazis.
Komentāri