Drabešu pagasta “Jaunlācīši” piesaista garāmbraucēju acu skatus.
“Sapņu māja tikko bija uzcelta, kad vecotēvu izsūtīja. Viņš bija kaļķu cepļa īpašnieks,” stāsta mājas īpašniece Baiba Jansone. Kāda māja un apkārtne bijusi tolaik, Baibas kundze zina vien no mammas stāstītā. “Jaunlācīši” ir tipiska 30. gadu savrupmāja. Pie ēkas mūrētās puķu dobes saglabājušās vēl tagad. Var vien iedomāties, kādas puķes bijušas pie verandas.
Kad Baiba Jansone atguva īpašumu, tikai vienām durvīm bija atslēga, apkārtne aizaugusi. Tika zāģēti vecie un patvaļīgi ieaugušie koki, lai māja ierauga saules gaismu, savāktas kravas ar iepriekšējo iedzīvotāju atstāto “kultūras” slāni. Vēl tagad saimniece brīnās, kā cilvēki varēja tā nerūpēties par vietu, kurā dzīvo, kaut tas nebija viņu īpašums. “Nevarēju samierināties, ka vakaros mājai ir melni logi. Vakarā logos jābūt gaismai,” uzsver saimniece un piebilst, ka tagad tajā dzīvo trīs īrnieku ģimenes. Tām pašām arī jāgādā par pagalmu.
Lelda Ivulāne “Jaunlācīšos” dzīvo septīto gadu. Viņa arī rūpējas, lai pagalms būtu sakopts. “Te ir ļoti skaista vieta. Īpaši pavasarī, kad apkārt pagalmam zied ceriņi, jasmīni. Vasaras karstumā lielie koki dod veldzi,” stāsta Lelda un turpina: “Šai mājai, manuprāt, piestāv veco šķirņu puķes, kuras kādreiz auga pie katras ēkas pilsētā un laukos, tagad tās vēl var dabūt pie tantēm tirgū. Šķiet, tās modernās te neiederas, izskatās pārāk iedomīgas.” Stādot puķes, Lelda plānojot, lai visu vasaru priecētu ziedi.
“Katram ļauts pasapņot. Darāmā ļoti daudz. Arī mana vectēva māja reiz atgūs savu kādreizējo izskatu,” pārliecināta saimniece Baiba Jansone.
Komentāri