Kārtējo reizi devos uz Cēsu Lejas kapiem, lai sakoptu piederīgo atdusas vietas. Ieejot pa vārtiņiem, mani sagaidīja nepatīkams pārsteigums – izmētātas tukšas pudeles, stikla lauskas, tukši iesaiņojamie papīri, celofāna un polietilēna maisiņi. Stipri piemētāts bija zālājs. Ejot tālāk, ievēroju, ka vairākām kapu kopiņām noņemtas piemiņas plāksnītes. Apkopusi savas vecmāmiņas kapu, devos dziļāk kapsētā. Pārņēma dziļa nožēla, ka plāksne noņemta arī kāda radinieka – Eduarda Puriņa – kapiņam. Šīs kapavietas apkaimē akmens piemineklīši bija noņemti vēl vairākām kopiņām. Es šajos kapos esmu bieži un atceros gan plāksnītes, gan uzrakstus uz tām.
Atkritumi, drazas bija arī pie atjaunotā kapu pieminekļa 1914.-1918.gada Zemgales – Kurzemes bēgļiem.
Attopieties, postītāji! Kapi taču ir svēta vieta! Milija Hartmane
Komentāri