Svētdiena, 28. septembris
Vārda dienas: Sergejs, Svetlana, Lana

Tur īkšķi par savu zemi

Druva

“Esmu Liepā dzimusi, augusi, strādājusi. Tagad esmu tāds mājas gariņš – pavadu, sagaidu. Kādam jau pa māju arī jādzīvo,” sacīja liepēniete Biruta Bičuka, kuras ģimene viena no pirmajām uzslējusi māju Eduarda Veidenbauma ielā. Tas noticis nu jau šķietami tik tālajā 1980. gadā. “Par mums saka, ka dzīvojam laukos, bet kaimiņi ir tik tuvu. Ja blakus šķauda, tad varu novēlēt labu veselību. Toreiz mazus zemes gabalus dalīja. Un kaimiņus nevienā laikā nav varēts izvēlēties, bet man liekas, ka mūsu ielā dzīvo ļoti jauki cilvēki. Visi darbīgi, vienmēr satiekamies, parunājamies,” tā Biruta, kura priecājas, ka gandrīz katru gadu pagastā notiek sakopto sētu konkurss. Tas, viņasprāt, palīdz dārzus turēt labā formā un tāpēc pagasts, tā apkārtne kopumā nenolaižas. Biruta spriež, ka vairāk uzmanības pie pašvaldības stūres esošie varētu veltīt vietas kultūrvēsturiskajam mantojumam, lai uz Liepu trauktos arī tūristi.

“Mums ir tik feina Mazā Ellīte, strautiņš, kas tek pret sauli. Kas to zina, tie Jāņos ir klāt. Visi grib muti nomazgāt. Bet tur nav sakopts. Maz par savu skaisto Liepu Latvijai pastāstām,” sacīja Biruta, kura, kad vien “Kalāčos” notiek kāds pasākums, dodas turp, lai klausītos E. Veidenbauma kādreiz rakstītajās domās. Ar īpašu prieku reizēs, kad pretim vējam spīta pilnos vārdus izdzied Ieva Akurātere.

“Veidenbauma spīta mums šodien pietrūkst. Visu pērkam, pārdodam, citiem ļaujam savu Latviju izpārdot. Bijām pie vāciešiem, krieviem un atkal esam lupatas. Ko mēs pēc gadiem saviem mazbērniem, mazmazbērniem teiksim? Kāpēc Lietuvā nevar nopirkt salas ezeros, bet pie mums ņem un atdod?! Vajag taču patriotismu, prast par sevi, savu zemi pastāvēt,” sacīja Biruta Bičuka un piebilda, ka viņa joprojām ik pa laikam izcilā grāmatplauktu, lai tajā atrastu vērtīgas atziņas. Biruta neslēpa, ka pašlaik arī viņa soli pa solim dodas pretim rudenim, kas ir dzejas un dzejnieku laiks, bet sirds viņai tomēr paliekot pavasarī.

“Es esmu pavasara cilvēks un gribēšu, lai pēc dažiem mēnešiem atkal no jauna uzzied puķes, lai saplaukst mūsu iela,” tā Biruta.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ieriķu kopienai "kājas aug" bibliotēkā

03:00, 12. Sep, 2025

Ieriķu bibliotēka ir uzskatāma par vietu, kur sāka izveidoties kopienas aktīvo iedzīvotāju grupas iedīglis. Par […]

Tēva dienas ieskaņā dodas pārgājienā

03:00, 11. Sep, 2025
2

Tēva dienu atzīmēsim šo svētdien, 14. septembrī, bet jau aizvadītajā svētdienā ģimenes bija aicinātas uz […]

Iepazīst sociālajā jomā paveikto un nepieciešamo

03:00, 10. Sep, 2025
1

Tiekoties ar labklājības ministru Reini Uzulnieku, Cēsu novada sociālajā jomā iesaistītie apliecināja, ka iedzīvotājiem ir […]

Renovētajā ēkā top mūsdienīgs bērnudārzs

03:00, 9. Sep, 2025

Skaistu atdzimšanu piedzīvo 1882. gadā celtā ēka Cēsīs, Dārtas ielā 1. Tajā pēc rudens brīvlaika […]

Katru vasaru kāds stūrītis krāšņāks

03:00, 8. Sep, 2025
1

Turpinot tradīciju, arī šovasar augustā notika Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkurss “Sakoptākā sēta”. Vērtēšanas komisija – […]

Stāsts nav par skolas solu, bet vērtībām

03:00, 7. Sep, 2025
6

Šovasar par Ungurmuižu rakstīts vairākkārt. Ne kā arhitektūras pērli, kuru skatīt brauc Latvijas iedzīvotāji un […]

Tautas balss

Sludinājumi