Ziemassvētku gaidīšanas laiks – tāds balts, cerību, pārsteigumu un prieka pilns. Tad gribas nostumt malā sārņus, pelēko ikdienu, drūmās domas. Un priecāties! Priecāties gan par notikumiem savā dzīvē, gan mirkļiem apkārt, gan saules staru, kas izlauzies cauri sniega mākoņiem. Lai priecātos, tas mirklis jāierauga, jāizjūt, jāielaiž sirdī.
Gaidīsim Ziemassvētkus ar prieku un dalīsimies tajā! Zvaniet, rakstiet par varbūt cituprāt ikdienišķiem niekiem, bet tādiem, kas likuši pasmaidīt priekā. Priecāsimies kopā! Ieraudzīt, saklausīt
Vaivēniete Dace Čerkesova uzsver, ka ik brīdi var atrast kaut ko sev svarīgu, interesantu, par ko ir prieks. No rīta, dodoties uz darbu, viņa apņemas, ka šī noteikti būs tā diena, kad kaut ko īpašu ieraudzīs, saklausīs.
“Meita atbraukusi ciemos. Viņai studijās un dzīvē veicas. Par to man prieks.
Esmu priecīga, ka ik rītu uz darbu varu iet ar patiku, ka strādāju jaukā kolektīvā. Kad darbā ienāk apmeklētāji un saka, ka te telpas gaišas, ka te viņiem palīdzēts, ir gandarījums un arī man kļūst gaišāka noskaņa.
Reizi nedēļā meiteņu bariņā vingrojam. Ne tikai es, mēs visas gaidām šīs tikšanās reizes. Tad sevi palutinām. Kāds par to prieks!
Dzīvoju brīnumainā vietā starp Dāvida avotiem un Sārumkalnu. Man ir patīkami, atsaucīgi kaimiņi. Arī pašai tādai jābūt. Mācos pacelties pāri drūmai noskaņai un aizraut kādu līdzi. Tāpat kā ir cilvēki, kuri mani paceļ pāri tam, kas liec pie zemes,” domās dalījās Dace Čerkesova un ikvienam novēl smaidīt un rast prieku. Ceļā uz Ziemassvētkiem ir jākrāj prieks.
Komentāri