Cēsu kinoteātris “Vidzemnieks” šonedēļ piedzīvojis renesansi. Katru dienu viens vai divi seansi ir pilnībā izpārdoti. Nācies pat pielikt papildus sēdvietas 193 esošajām vietām.
Tas viss, pateicoties jaunajai latviešu filmai “Rīgas sargi” un filmā paustajām patriotiskajām noskaņām. Gandrīz visas pilsētas skolas šīs nedēļas audzināšanas stundas noturēja Cēsu kinoteātrī. Skolu direktoru vietnieces audzināšanas darbā Inese Lāce un Līga Ciemiņa atzina, ka filma ir iespaidīgāka par jebkuru audzināšanas stundu, ko skolotājs var noturēt klasē. “Ja arī 5. klašu skolēniem bija par grūtu izsekot aizkulišu darbībai karā – kurš ar ko slēdz līgumu, kurš un kāpēc to nepilda, tad motīvs, ka jaunā Latvijas valsts ir briesmās un to var glābt tikai paši latvieši, katram bija skaidrs,” sacīja Cēsu pilsētas pamatskolas skolotāja L. Ciemiņa. “Bērni ļoti dzīvi sekoja līdzi filmas notikumiem. Epizodēs, kad filmas galvenais varonis Mārtiņš viens pats cīnījās ar pretinieku, zālē atskanēja uzmundrinājuma saucieni: “Mārtiņ, Mārtiņ!”.
Skolotāji pārliecinājušies, ka filma jauniešus uzrunā. To apliecinājuši arī aplausi filmas beigās un reizēm arī filmas gaitā. Speciāli skolām kinoteātris organizēja papildu seansus. Tie notika no rītiem. Papildu seansi ieplānoti arī nākošnedēļ, kad filmu skatīties ieradīsies ne tikai Cēsu skolēni. Stalbes vidusskola pieteikusi 60 skatītājus.
Pirmdien mācību nedēļu kinoteātrī atklāja Cēsu Valsts ģimnāzija. Jaunieši, kuri mācās 12. klasē un pašlaik vēstures stundās sīkāk apgūst Latvijas dibināšanas un neatkarīgās valsts aizstāvēšanas periodu, vairāk nekā citi apzinās, ka mākslas filma bermontiādi neattēlo dokumentāli precīzi. “Toties filmā ir daudz simbolu, piemēram, Mārtiņa divcīņa uz dzīvību un nāvi ar vācu kareivi, kas liek atcerēties par citu nacionālo varoni no eposa “Lāčplēsis”,” sacīja Rolands Rozītis. “Nespēju izsekot līdzi visam,
kas bija saistīts ar šaušanu, bet guvu apliecinājumu, ka mīlestība uzplaukst un iedvesmo arī kara laikā. Emocionālais bija skats – līgava baltajā tērpā bumbu izrautajā bedrē,” vērtēja Madara Martinsone.
“Lai kā arī būtu ar vēsturiskajām niansēm, filmas ideja ir par to, ka latvieši spēja aizstāvēt savu valsti,” vērtēja Jānis Kļaviņš. ” Lieliski savu darbu pie filmas ir paveikuši datorspeciālisti. Kara ainās retā vietā varēja pamanīt, ka kadri ir konstruēti datorā. Filmai ir liela ticamība.” Ģimnāzisti bija vienisprātis, ka reizēm negatīvie filmas tēli bijuši pat spilgtāki nekā pozitīvie. Rīgas sargu nopietnību izglābis jautrais muzikants, ko atveido Artūrs Skrastiņš. “Neatkarības cīņas prasīja lielus upurus, tāpēc filma atstātu vēl lielāku iespaidu, ja kāds no draugiem, Rīgas sargiem cīņā par Latviju būtu zaudējis dzīvību,” domā Alise Šulte, kura kopā ar klasi devusies uz Rīgu, lai redzētu filmu iespējami ātrāk un ar klasesbiedriem apmeklētu arī Okupācijas muzeju.
“Filmu noskatījos jau 18. novembrī Rīgā. Tā uz mani atstāja lielu iespaidu. Gribējās iziet ielās, būt kopā ar tautu. Šī kopības sajūta turpinājās, kad skatījāmies valsts svētku uguņošanu Daugavas malā, ” sacīja Reinis Martinsons.
Filmas “Rīgas sargi” demonstrēšana Cēsīs pagarināta, tā ilgs līdz 13. decembrim. Publiskie seansi darbdienās šonedēļ gan nebija visai plaši apmeklēti. Domājams, ka cēsnieki ar ģimenēm kino apmeklējumu iecerējuši brīvdienās. Nepacietīgākie, kas jauno filmu gribējuši noskatīties ātrāk, devušies uz kinoteātriem Rīgā un Valmierā.
Komentāri