Metodistu baznīcas Liepas draudzes mācītāja Ilzīte Ozola laiku līdz Ziemassvētkiem uzskata par īpašu. Netrūkst darāmā, ir brīdis pārdomām.
“Tikko atgriezos no lūgšanu konferences Slovākijā. Tajā izskanēja, ka arī Latvijā cilvēku sirdis nenocietināsies, viņi sapratīs, ka ir grēcīgi un Dieva atbalsts
ikkatram
vajadzīgs. Pasaule mainās, kļūst labāka.
Jau pierasts, ka pirms Ziemassvētkiem nav sniega. Bet reti tā nav Svētvakarā. Gan jau būs arī šoziem. Vajag ticēt. Baltajam, gaišajam. Jēzus atgādina par sevi, varbūt kādā sirdī jo dziļi viņš ienāks šogad.
Cilvēkiem ir dota brīnišķa dāvana – lūgšanas. Varam aizlūgt par saviem tuvajiem – bērniem, vecākiem, mazbērniem, tiem, kam klājas grūti, un tiem, kuri dzīvo laimīgi. Viņi mūsu lūgšanu sajutīs, prieks ielīs sirdīs.
Inflācijas sekas pārmāc Ziemassvētku gaidas. Nesen dzirdēju divu draudzeņu sarunu. Viena atzinās, ka naudas nav un neko otrai uzdāvināt nevarēs, un vēl pieteica: “Tu arī nedāvini un ciemos nenāc.” Vai dāvināšana kļuvusi par pienākumu? Ja esi saņēmis dāvanu un neesi devis ko pretī, tad jājūtas kā parādniekam? Bet var iztikt bez dāvanām, sanākt kopā, padziedāt, parunāties. Tik reti kopā dziedam, ka dziesmām vārdi aizmirsušies. Varbūt pamēģināt pirms Ziemassvētkiem. Būs prieks par pašu dziedātajām dziesmām. Arī jauka noskaņa.
Priecāsimies par šo laiku, ko Dievs mums devis.
Komentāri