, Gaujas NP informācijas speciāliste
Arī lietuviešiem Ziemassvētki saglabājuši pirmskristietiskās tradīcijas, tos svin kā saules atgriešanās svētkus. Līksmo par gaismas uzvaru pār ziemas tumsu un simbolisko jauna saules cikla, jauna gada sākumu. Agrāk Ziemassvētki svinēti trīs dienas. Pirmā diena uzskatīta par ļoti svētu, atļauti nepieciešamākie mājas darbi un ēst gatavošana. Nedrīkstēja ciemoties, cept maizi. Ziemassvētku rītā zem galdauta palika sienu. Pēc brokastīm skatījās, vai izbirušas sēklas. Ja daudz sēklu – nākamgad būs laba pļauja. Ar šo sienu baroja govis, vēršus un aitas, zirgiem nedrīkstēja dot. Ar Ziemsvētku otro dienu līdz pat 6.janvārim sākas ciemošanās, danči un rotaļas.
Igaunijā no Ziemassvētku vakara līdz Zvaigznes dienai neprecētie puiši gāja bukos. Tērpušies maskās un otrādi uzģērbtos kažokos, buki gāja no mājas uz māju, vēlēdami labklājību, ražību, auglību. Puišus cienāja un apdāvināja ar cimdiem, zeķēm. Pēc Zvaigznes dienas svētki beidzās. Dažos Igaunijas novados pēdējā svētku diena bija 7.janvāris, vai, tāpat kā Zviedrijā, 13.janvāris, svētā Knuta diena, kad vīri gāja no mājas uz māju alu dzerdami.
Krievijā Ziemassvētki ir vieni no līksmākajiem. Nākamajā dienā pēc svinīgā un nopietnā vakara sākas ciemošanās, iešana no mājas uz māju, Ziemassvētku dziesmu jeb korāļu dziedāšana, ēšana un dzeršana. Laukos daudzi vēl arvien iet ķekatās, saģērbušies zvēru maskās un dzied kaļadas. Katrās mājās šos svētību nesošos viesus pacienā un dāvina sīknaudu.
Komentāri