Pavisam nesen sieviešu apvienības dāmas realizēja projektu – pētīja savu māju un pagasta vēsturi.
Darbs paveikts milzīgs, taču priekšā vēl lielāks. Jo sieviešu apvienības vāktie materiāli neieguls bibliotēkas plauktos, vaivēniete Rūta Ozola tos izmantos grāmatai par Vaives pagasta vēsturi.
„Tā ir liela vērtība, uzzināt kaut ko par saviem senčiem un mājas vēsturi. Es ļoti daudz zinu par saviem senčiem un māju, kurā dzīvoju. Zinu, ka mans vecvectēvs strādājis Cēsu pils muižā pie barona Zīversa par kambarsulaini. Par manu dzimtu no 1831. gada pagasta grāmatā saglabājušies dažādi ieraksti. Ir saglabājušās daudzas fotogrāfijas. Arī vecmammas 1888. gada skolas liecība saglabājusies, kurā var redzēt, kā viņa vērtēta dažādos mācību priekšmetos,” stāsta R. Ozola un atzīst, ka vēsture vienmēr ir interesējusi un aizrāvusi.
“Man ļoti patīk vēsture un interesē viss, kas saistīts ar manu dzimtu un pagastu. Arī par pagastmāju esmu savākusi daudz materiālu. Žēl, ka vecie ļaudis aiziet, aiznes sev līdzi atmiņas un zināšanu par to, kā bijis. Arī mana vecmāmiņa daudz stāstīja, bet esmu daļu no tā jau aizmirsusi. Man ļoti patīk šķirstīt dažādus arhīvu materiālus. Tad gan liekas, ka vēsture elpo,” saka R. Ozola. Jautāta par grāmatas rakstīšanu, saka: “Esmu jau laikam iekūlusies grūtā darbā, bet būs godam jāķepurojas. Esmu pašķirstījusi visas grāmatas, kas izdotas par rajona pagastu vēsturi. Centīšos paņemt vidējo no visām. Meklēšu kādu, kurš nedaudz mani konsultēs. Darbs priekšā milzīgs, bet tas jāizdara. Jāatstāj nākamajām paaudzēm liecība un jācer, ka arī jaunie reiz turpinās iegrāmatot vēsturi. Jā, katram varētu būt sapnis uzrakstīt grāmatu. Tas ir skaists, bet arī atbildīgs notikums. Mēs nevaram vēsturi veidot, kā katram ienāk prātā. Ir jābūt ļoti uzmanīgiem pret ikvienu skaitli un visniecīgāko vēstures liecību.”
R. Ozola optimistiski cer – iespējams, pēc diviem gadiem arī Vaives pagasts varēs lepoties ar grāmatu par savu vēsturi.
Komentāri