Cēsu kultūras centra direktores vietniece mārketinga jautājumos
Kopā ar piecu valstu pārstāvjiem iesaistoties starptautiskā projektā „Kultūras mantojums, tā pirmavoti, inovācija un sadarbība Eiropā”, mēs, Cēsu kultūras centra darbinieki, ceram atrast jaunas metodes, izglītot pieaugušo publiku un attīstīt starpkultūru dialogu. Tāpat kā citi, arī mēs projekta gaitā pārskatījām kultūras mantojuma resursus valstī un savā pilsētā. Maijā, kad bija pienākusi kārta projekta partnerus aicināt uz Latviju, jutāmies pārliecināti, ka mums ir ar ko lepoties, netrūkst labu piemēru, kā dažāda vecuma un interešu cilvēkus iepazīstināt ar kultūras mantojumu. Centāmies attaisnot mūsu pilsētas kultūras moto – no senatnes mūsdienās, un viesi no Austrijas, Vācijas, Turcijas, Kipras un Spānijas atzinīgi novērtēja Cēsīs ieviestās tradīcijas par kultūras mantojumu, vēsturi ne tikai stāstīt ar gida starpniecību, bet arī parādīt atraktīvi un caur emocijām – vai tie būtu viduslaiki Cēsu pilsdrupās, senie laiki Āraišu ezerpilī, pāris gadsimtus senie laiki Ungurmuižā.
Tautas nemateriālā mantojuma saglabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm mēs demonstrējām caur tautas deju meistarklasēm. Cēsnieki bija aicināti piedalīties deju stundās, kur mācīja ne tikai latviešu dejas. Viesi rādīja pamatsoļus kipriešu, austriešu, spāņu dejās. Ciemiņi pamanīja, ka interesentu vidū netrūkst jauniešu, ka jaunos saista ne tikai mūsdienu dejas, bet arī tās, ko esam saņēmuši mantojumā. Pēc divu dienu meistarklasēm noskaidrojās arī dejā kopīgais un atšķirīgais. Valstīs, kas ir vairāk uz ziemeļiem, tautas dejas dejo ar taisnu muguru, dienvidu zemēs, kā Kiprā, soļi ir piezemētāki.
Pilnībā attaisnojās mūsu iecere dažādu tautu cilvēkus vairāk sapazīstināt caur deju, jo tas ir labs veids saziņai. Nav valodas barjeras, veidojas atbrīvotība.
Šajā starptautiskajā projektā iekļauta vēl kāda nianse – dot iespēju izpausties un satikties cilvēkiem ar traucējumiem. Atbraucēju vidū bija cilvēki ar kustību, garīgās attīstības un redzes traucējumiem. Mēs bijām aicinājuši dziedāšanā, muzicēšanā un sarunās iesaistīties Neredzīgo biedrības Cēsu nodaļas biedrus. Dziesmas un sarunas izvērtās par sirsnīgiem brīžiem.
Lūdzot pāris vārdot raksturot Cēsīs piedzīvoto, ārzemju viesi rakstīja: jūsu lepnums par pilsētu, kopības sajūta, svaigs vējš, identitātes apziņa. Pierakstījusi Mairita Kaņepe
Komentāri