Daudzdzīvokļu namu pagalmos nereti paveras baiss skats. Kādreizējie bērnu rotaļu laukumi – šūpoles, slidkalniņi un smilšu kas-tes – liek aizdomāties vien par lūžņu kaudzēm māju pagalmos. Bērns salauž kāju
“Druvas” redakcijā no pilsētas daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājas saņēmām telefona zvanu. Sieviete stāstīja, ka jau iepriekšējā gadā bērns, spēlējoties uz nodzīvotā slidkalniņa, salauzis roku. Šogad nelaime piemeklējusi atkal, jo bērns tieši uz tā paša grausta salauzis kāju.
Parunājoties ar vairāku daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem, guvām apstiprinājumu, ka lielākoties visās mājās bērnu rotaļu laukumi kalpo jau vairākus gadu desmitus. Bērnu vecāki nenoliedz, ka rotaļu laukumi vairāk atgādina lūžņu kalnus, bet atzīst, ka īsti neko nav darījuši, lai šo situāciju mainītu.
Sešgadīgās Evelīnas mamma Daiga Krastiņa stāsta, ka kādreiz viņa ir aizdomājusies par to, ka no mājas pagalma vecos graustus vajadzētu aizvākt, taču nezinot, pie kā šajā situācijā būtu jāvēršas.
“Savai meitiņai laukā spēlēties vienai iet neļauju. Un mājas pagalmā uz čīkstošajām šūpolēm un salauzto karuselīti nekad neesam gājušas. Meitiņu vedu uz Maija parku un spēlējamies bērnu rotaļu laukumā. Taču ir bērni, kuri ik dienu pavada, spēlējoties uz šiem vecajiem lūžņiem. Pilsētā ir ļoti maz jaunu un modernu piemājas spēļu laukumu. Nezinu, kuram šajā situācijā jāuzņemas iniciatīva un kas par to ir atbildīgs, bet pie lielākā vairuma daudzdzīvokļu mājām paveras diezgan baiss skats,” domās dalās sešgadīgās meitenītes mamma. Atbildīgi ir paši mājas iedzīvotāji
SIA „CDzP” valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis skaidro, ka īpašnieks ir atbildīgs par visu, kas notiek viņa mājā un teritorijā. Tas attiecas arī uz remontdarbiem un rotaļu laukumiem.
“Daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji ir tādi paši īpašnieki kā jebkuras citas mājas iedzīvotāji. Protams, daudzdzīvokļu mājās ir daudz grūtāk kaut ko izdarīt, jo iedzīvotāju ir daudz, vispirms jārod kopīga valoda un vienošanās, ka vismaz lielākā daļa dzīvokļu īpašnieku ir vienisprātis kaut ko veikt,” stāsta Ģ. Beikmanis un piebilst, ka namu apsaimniekotājs palīdz realizēt ieceres, taču darbojas tikai uz kopsapulču lēmuma pamata.
“Tātad, ja iedzīvotāji ir vienojušies, ka vajadzētu labiekārtot bērnu rotaļu laukumu, mēs to arī darām. Ja mājas iedzīvotāji uzskata, ka rotaļu laukumi pagaidām nav vajadzīgi, bet svarīgāki ir kāpņutelpas remontdarbi, jumta vai logu nomaiņa, tad nodarbojamies ar to, ko mums saimnieks pasūtījis,” saka SIA „CDzP” valdes priekšsēdētājs un turpina: “Kopā ar pilsētas domi esam darbojušies un mēģinājuši sakārtot arī daudzdzīvokļu namu bērnu rotaļu laukumus. Viestura ielā rotaļu laukumus sakārtojām, iesaistoties projektā. Daļu līdzekļu ieguldīja arī paši namu iedzīvotāji. Līdzīgi notika arī L. Paegles ielā 4. Domāju, ka tā tas būtu risināms arī citos māju kvartālos, bet pagaidām šādas aktivitātes nav pieprasītas.”
Jautāts, kā rīkoties mammai situācijā, ja bērns, spēlējoties piemājas vecajā slidkalniņā, salauž kāju, Ģ. Beikmanis skaidro: “Konkrētajā situācijā, visticamāk, iniciatore varētu būt cietušā bērna māte, kura mājas apsaimniekotājam rakstītu vēstuli, pastāstītu par notikušo un izteiktu savu vēlmi. Mēs kā apsaimniekotāji tad varētu veikt aptauju pārējo mājas iedzīvotāju vidū un ierosināt bijušā spēļu laukuma pārpalikumus novākt un, iespējams, uzstādīt jaunu bērnu rotaļu laukumu. Mēs apzinātu situāciju, noskaidrotu, cik tas varētu maksāt, un namu iedzīvotāji varētu domāt, vai tas viņus interesē.”
Jautāts, kāda ir kopējā situācija pilsētā ar piemājas bērnu rotaļu laukumiem, SIA „CDzP” valdes priekšsēdētājs atbild, ka no jauna taisītu rotaļu laukumu pie pilsētas daudzdzīvokļu mājām ir maz.
“Ir tikai kādi pieci gadījumi. Vairāku māju spēļu laukumi ir pielaboti. Taču dažviet jau vairāku gadu garumā nav darīts nekas. Vajadzētu censties sakārtot šīs lietas un daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem iniciatīvu ņemt savās rokās. Taču ir bijušas situācijas, ka pirmā stāva iedzīvotāji pasaka, ka nevēloties šūpoles pie saviem logiem, lai bērni nepulcējas tur un netrokšņo. Viedokļi ir dažādi. Taču, ja spēļu laukumi sāk apdraudēt bērnu veselību, tie būtu vismaz jālikvidē,” domās dalās Ģ. Beikmanis.
Komentāri