
Cik cilvēku, tik izjūtu par to, kas ir Jāņi un idejas, kā tos svinēt. Arvien populārāk kļūst ne tikai Jauno gadu sagaidīt Brazīlijā vai Maljorkā, bet arī Jāņus svinēt ārpus Latvijas.
Karstie Jāņi Portugālē
Cēsnieks Māris Kārkliņš stāsta, ka pēdējos gados kopā ar draudzeni iesācis doties uz citām zemēm svinēt Jāņus, sakot, ka dzeršana Latvijā apnikusi.
„Šogad Jāņus svinēsim Norvēģijā pie draugiem. Paceļosim pa fjordiem un zem klajas debess sagaidīsim saullēktu,” romantiski nosaka Māris.
Pagājušos Jāņos viņi bijuši Portugālē.
„Šķiet, ka mūsdienās nav ne mazāko sarežģījumu Jāņos doties uz jebkuru vietu uz zemeslodes. Arī tūrisma aģentūras ir attapušas un piedāvā arvien plašāku Jāņu ceļojumu klāstu. Arī mēs pērn caur kādu tūrisma aģentūru Jāņus devāmies svinēt uz Porto. Palicis prātā, ka portugālieši 23. jūnija vakarā svin svētā Joao dienu. Tur pavadījām jautru vakaru ar grilētu sardīņu ēšanu, vīna un alus dzeršanu, ar tiešām iespaidīgu uguņošanu pusnaktī un iespēju līksmot līdz pat rītam un sagaidīt saullēktu pie okeāna. Jā, latviešiem tas viss varētu šķist diezgan netipiski, bet kādreiz uznāk luste izbaudīt kaut ko jaunu un pavisam crazy (traku – aut). Jautrās noskaņās baudījām arī krāšņus ielu gājienus, mūzikas grupu uzstāšanos un daždažādākos priekšnesumus. Baudījām arī tradicionālo svētku dienas ēdienu – kazlēna cepeti,” stāsta M. Kārkliņš, piebilstot, ka ik gadu nevēlētos šādi aizvadīt Jāņus, bet reizi dzīvē esot vērts ko tādu izbaudīt. Saullēkts pie jūras
„Daudzi izvēlas Līgo nakti pavadīt pie jūras Latvijā,” saka Zane Odziņa, kura jau trīs gadus maģiskos svētkus pavadījusi pie jūras dažādās Latvijas vietās. Kā vienu no iespaidīgākajiem Jāņu dienā pieredzētajiem mirkļiem viņa atceras saullēkta sagaidīšanu draugu lokā pie jūras, kad saule lēkusi liela un koši sārta.
Zane stāsta, ka parasti draugu pulciņā ar piekrautām mugursomām un telti dodas uz kādu iepriekš izvēlētu jūrmalas vietu.
„Jāņus esam svinējuši Kolkā, Ainažos un Tūjā. Pēdējos gados cenšamies izvēlēties klusāku piejūras vietiņu, jo ik gadus arvien vairāk cilvēku Līgo svētkus pavada publiskās vietās, viesu namos un kempingos piejūras zonā,” saka Zane un jautāta, kādēļ izvēlējusies Jāņus ik gadu svinēt šādi, saka: „Pašai man nav tradicionālu lauku, kur Jāņus varētu svinēt jaukās senlatviešu tradīcijās. Un patiesībā ir ļoti maz vietu Latvijā, kur tiešām tradicionāli varētu līgot. Masveida kultūras atpūtas vietas piedāvā dejas, disko mūziku un klaju piedzeršanos. Tāpēc nebrīnos, ka lielākai daļai šie gadskārtu ieražu svētki asociējas ar alus dzeršanu un šašlika pārēšanos. Kur paliek sagatavošanās laiks? Sākot ar Zāļu vakaru – ziediem vāzē, meijām istabu stūros un pīlādžu zariem pie namdurvīm, lai pasargātu sevi no ļaunuma?” jautā Zane un atklāj, ka fantastiska vieta ir Kolka.
„Esmu tas cilvēks, kurš uzskata, ka pasaulē vērts doties tikai tad, kad apceļots katrs savas zemes stūrītis. Latvijā ir tik daudz brīnišķīgu vietu, kur var just gan dabas baudījumu, gan vēstures mantojumu. Taču pats vērtīgākais ir cilvēki, kurus ceļojot nākas sastapt,” saka Latvijas apceļotāja. Pie brāļiem lietuviešiem
Liene Zālīte stāsta, ka viņu ģimenei netradicionālākie Jāņi bijuši Lietuvā. Viņi vienkārši 23. jūnija rītā iesēdušies automašīnā un devušies uz Palangu, Klaipēdu un Kuršu kāpām. Ceļa somā paņēmuši vien pašmāju Jāņu sieru.
“Tā kā no Cēsīm izbraucām agri no rīta, jau ap pusdienlaiku bijām pie Šauļiem Krusta kalnā. Turpat iegādājāmies pāris koka krustiņus, kurus ar savu uzrakstīto Jāņu lūgšanu atstājām pie tūkstošiem citu krustiņu. Arī bērniem šī vieta likās interesanta, viņi vēl ilgi pēc ceļojuma atminējās Krusta kalnu,” stāsta Liene un turpina: “Pavisam drīz nonācām arī Palangā, un vispirms iekārtojāmies viesu mājiņā, dienu pavadījām, apskatot Dzintara muzeju, kas arī bērniem šķita saistošs. Bija arī pastaiga pa slaveno gājēju ielu – Basanavičus -, kas ir dažādu valstu tūristu iecienīta izpriecu vieta. Šī ieliņa nedaudz atgādina Jūrmalas gājēju ielu. Tajā virmo dzīvība. Mākslinieki, suvenīru veikaliņi un mājīgas kafejnīcas rada īpašu atmosfēru. Skaista vieta ir Palangas mols jeb gājēju tilts, kurš iestiepjas tālu jūrā. Te ar ģimeni sagaidījām arī saulrietu, un tas bija fantastiski,” atminas Liene.
Līgo vakaru ģimene pavadījusi pavisam klusi. Uz viesu nama terasītes ieturējuši svētku vakariņas, ēduši Jāņu sieru un grilējuši desiņas. Lai arī tas īsteniem latviešiem gluži nav ierasts Līgo vakara pavadīšanas scenārijs, tomēr Liene atzīst, ka kādreiz der Jāņus nosvinēt arī tā.
“Otrajā dienā devāmies uz Klaipēdu. Ar prāmi pārcēlāmies uz Kuršu kāpu. Izstaigājām tūristu iecienīto Raganu kalnu, aizbraucām līdz kāpas skaistākajai pilsētiņai Nidai. Protams, bija arī Klaipēdas apskate, jūras muzeja un delfinārija apmeklējums, kurā gan bērnus, gan pieaugušos priecē delfīnu priekšnesums. Un, ja vien vecākiem nav nekas pretī, ka bērni nedaudz saslapināsies izrādes laikā, droši var ļaut sēdēt pirmajās rindās,” smejoties stāsta Liene un atzīst, ka kādreiz svētkos der aizbēgt prom no mājām un piedzīvot ko jaunu.
“Domāju, šāds pavisam netāls brauciens ir piemērots arī ģimenēm ar maziem bērniem. Iespaidus var gūt fantastiskus. Nedomāju, ka ik gadu Jāņus vēlētos pavadīt ārpus Latvijas, bet kādreiz noder,” piebilst Liene un atklāj, ka šogad Jāņi tiks svinēti Alūksnes pusē pie radiem, ievērojot visas latviešu tradīcijas.
Komentāri