Cēsu pilsētas pazīstamākās vietas ir Livonijas ordeņa pils, Jaunā pils, Pils parks, Maija parks. Tos apsaimnieko pašvaldības aģentūra “Vidzemes vēstures un tūrisma
centrs”. Šīs vietas ar katru gadu top arvien pievilcīgākas, taču netrūkst to, kuriem sakārtotais un skaistais nepatīk, kuri vēlas visu lauzt, demolēt, piemēslot.
Centra direktore Jolanta Sausiņa norāda, ka šādu cēsnieku dēļ naudu, ko varētu tērēt attīstībai, nākas izlietot posta darbu novēršanai. Visvairāk cieš Pils parks, kur tumsas aizsegā notiek dzeršana, ālēšanās, kaušanās. Situāciju varētu uzlabot videonovērošana, ko plānots ierīkot parkā. Paredzēts Pils parku apjozt ar dekoratīvo žogu, ja nekārtības turpināsies, to pa nakti nāksies slēgt, kā tas vēsturiski bijis Zīversa laikā. Arī Rīgā domā par Vērmaņdārza slēgšanu, jo tur saskaras ar līdzīgām problēmām.
Neraugoties uz ļaunprātībām, Pils parka labiekārtošana turpinās. Riekstu kalnā plānots eksponēt vecās vendu pils mūri, uz ko vedīs serpentīna taka. Kalniņā pie dīķa Palasta ielas malā tiks izbūvēta lapenīte romantiskiem vakariem, uz saliņu tiks ierīkots tiltiņš, veikti citi labiekārtošanas darbi, bet kopumā šis paliks kā ainaviskais parks ar interesantiem elementiem, kas rosina uzkavēties.
“Cenšamies darīt iespējami labāk, bet ik pa laikam saņemam kritiku, bieži pat nepelnītu. Bija „Hallo, Druvā” sūdzība par smirdošo tualeti Torņa ielā. Līdz šim nekas tāds nebija zināms, tāpēc veicām iekšējo izmeklēšanu. Atklājās, ka vaina meklējama pavisam citā, ar šo tualeti nesaistītā apstāklī. Pils dārzā, tūlīt aiz mūra ir pārvietojamā tualete, kas tieši tajā brīdī tika sūknēta. Tas arī radīja šo smaku.
Nepatiess arī apgalvojums, ka Pils parkā tualetes plūst pāri malām. Varu paskaidrot, ka ūdens, kas tur reizēm plūst, nav no tualetes, bet no tai blakus esošā avotiņa.
Tā laikam ir latviešu mentalitāte, ka nenāk un nerunā ar apsaimniekotāju, bet pasūdzas citur. Mēs esam atvērti kritikai, sadarbībai un gatavi palīdzēt,” saka J. Sausiņa.
Šobrīd aģentūra strādā pie projektiem sešu, septiņu miljonu latu vērtībā, kas mainīs šo pilsētas daļu. Direktore atzīst, ka to var paveikt, pateicoties prasmīgajai un profesionālajai komandai.
Ir izstrādāta attīstības stratēģija visam viduslaiku pils kompleksam, paredzēts sakārtot tribīņu zonu, pilnveidot spēļu laukumu, uzskatāmi parādīt vidē, kā cēla pili, ar kādām iekārtām to darīja. Plānots atjaunot pagrabus, kas šobrīd nav pieejami, atvērt apmeklētājiem Dienvidu torni, kas pašlaik slēgts. Lai pilī varētu izvērst aktīvāku darbību, jāgādā par drošību, tāpēc tiek stiprināti mūri, konstrukcijas, īstenoti citi drošības pasākumi. J. Sausiņa stāsta par plāniem, pasākumiem, kas iecerēti abās pilīs, Pils dārzā. 4.jūlijā dārzā notiks nakts brīvdabas kino seanss, ko iecerēts padarīt par šīs teritorijas tradīciju. Muzeja nakts pierādīja, ka cilvēki labprāt bauda kino šādos apstākļos.
“Darāmā daudz, mūs uzmundrina pozitīvās atsauksmes, ka Cēsis gadu no gada uzplaukst. Patīkami, ka darbs tiek novērtēts, bet svarīgi arī neieslīgt pašapmierinātībā. Ja nekur citur nav būts, tad liekas, ka te ir vislabāk, ka darbojamies vispareizāk. Nē, ir jābrauc, jāskatās, kas notiek citviet. It īpaši, ja gribam pretendēt uz Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu, jāredz Eiropas kultūra, jāzina, ko tur patērē.
Mums ir skaidra vīzija, kāda būs viduslaiku pils, Jaunā pils un Pils dārzs pēc pieciem gadiem, kad būs šis 2014. Jaunā pils būs pilnībā rekonstruēta, viduslaiku pils kļuvusi drošāka, atvērtāka ar dažādiem interesantiem piedāvājumiem, Pils dārzā ierīkotas aktivitāšu zonas. Teritorijā darbosies dažādas amatnieku darbnīcas, Pils laukums būs pārtapis par gājēju zonu.
Cēsis būs krietni citādākas nekā šobrīd. Lai mērķi sasniegtu, vajag, lai ne tikai mums mirdz, bet vismaz puse cēsnieku būtu gatavi aktīvi iesaistīties,” saka J. Sausiņa.
Komentāri