
Par Ūdensrožu dīķi Vecpiebalgā dzirdējuši daudzi. Jāņa Sniedzes aprūpēts, kopts un lolots, tas ar skaistajiem ziediem, zivtiņām, kuras ēd no rokas, garāmbraucējiem kļuva par pieturvietu, kur piestāt ikdienas skrējienā.
Otro vasaru ūdensrožu dīķī saimnieko Jāņa Sniedzes mantinieki – meitu Ainas un Daces ģimenes.
”Dīķī aug 16 šķirņu ūdensrozes. Pērn uzziedēja oranžā, šopavasar iestādīju dzeltenu, ziedēs un smaržos nākamvasar. Meklējam jaunas šķirnes, lai lielāka dažādība, ” ar gandarījumu stāsta Aina Ozoliņa. Šovasar Ūdensrožu dīķa apsaimniekotāji iesaistījušies konkursā, ko pašvaldība organizē sadarbībā ar Nīderlandes fondu KNHM, iegūts finansējums, lai pašu spēkiem atjaunotu laipu pāri dīķim. Tai būs arī margas, jo pa veco laipu dažs apmeklētājs baidījies iet. Tiks sakārtoti pakāpieni noejai pie dīķa. Mūsdienīgāka kļūs zivju barošanas vieta, atjaunots krāsojums nelielajam namiņam dīķmalā. Viss tiks paveikts ģimenes talkās.
”Vecpiebalgā esmu nodzīvojis vairāk nekā 20 gadus. Tagad esmu Rīgā, bet visi radi te. Dienā nosēdējis astoņas, deviņas stundas pie datora, esmu noilgojies pēc dabas. Pasēžu dīķmalā un jūtos atpūties,” ”Druvai” atzina Ainas māsīcas dēls Jānis Balodis un piebilda, kaut te-pat šoseja, tās skrējienu dīķa otrā pusē nejūt.
”Nedēļu nogalēs interesentu netrūkst,” saka Aina Ozoliņa. Ne vienai vien ģimenei tā jau esot tradīcija – Jāņu dienā atbraukt pie ūdensrozēm. Tie, kuri te pabijuši vienreiz, šurp ved draugus, paziņas. Pērn mistiskajā kāzu dienā – 070707 – trīs jaunie pāri piestājuši vienlaikus. ”Kāziniekiem šī vieta ļoti patīk. Te tiek meklēti septiņi vai deviņi tilti, te ūdenī mestas atslēgas un sadedzināti grēki,” par rituāliem pie Ūdensrožu dīķa stāsta Aina. Šovasar te pabijuši jau pārstāvji no dažādām valstīm, ap Dziesmu svētku laiku piestās svešatnes tautieši. ”Kurš uzzina no draugiem, kurš internetā izlasa, brauc skatīties, priecāties,” saka Aina Ozoliņa, un pār viņas roku, baltmaizes drupačas kampdamas, lēkā zivtiņas. Turpat blakus lielus, krāšņus ziedus ver ūdensrozes…
Komentāri