
Par Dziesmu un Deju svētkiem emocijas vēl nav aizmirstas. Vērtējumi, spriedumi pamazām izkristalizējas.
”Svētki bija skaisti,” atzina mūsu rajona delegācijas sadzīves organizētāji tikšanās reizē pirmdien. Taču līdzās jaukajām emocijām ir arī pa darvas pilei.
”Mūsu rajonam bija sagatavotas aptaujas anketas, kurās kolektīvi atzīmēja pozitīvo un negatīvo svētkos. Par Rīgas biroja darbu ir daudz pretenziju. Ne vienmēr tramvaji pēc mēģinājumiem Mežaparkā brauca viens pēc otra, bijusi drūzmēšanās. Tika mainīti mēģinājumu grafiki, līdz ar to saplānotie pusdienlaiki bija jāmaina. Kā jau allaž svētkos, administratoriem skolās stress bija,” domās dalījās Astrīda Kamša. Viņa strādāja skolā, kurā dzīvoja koristi.
„Daudzi uzsvēruši, ka koristiem vajadzētu plānot mēģinājumus tā, lai nav lieka braukāšana uz mājām un atkal atpakaļ uz Rīgu, aizbraucot uz gājienu, palikt Rīgā līdz svētku beigām , un es tam absolūti piekrītu,” Ilze Kalniņa.
Vislielākās galvassāpes sagādāja daudzo pilsētas kolektīvu nodrošinājums ar transportu, grafiku sastādīšana un saskaņošana. Ar to nācās nodarboties skolu administratoriem.
Dalībniekiem vilties lika “Latvijas Krājbanka”. Tā apsolīja, ka kolektīvi, ja noslēgs līgumu, saņems krekliņu ar bankas un kolektīva logo. ”Ne jau tie pieci lati būtiski. Paši būtu pasūtījuši, bet, ja bija iespēja, piedāvājumu pieņēma. Mums ne jau tikai piedāvāja, vairākkārt nāca bankas pārstāvji uz mēģinājumiem un stāstīja, cik būs labi. Koristi gribēja svētkos tērpties skaistos krekliņos,” pastāstīja vairāku koru diriģente Marika Slotina – Brante un piebilda, ka tie kolektīvi, kuri krekliņus saņēmuši, arī bijuši vīlušies, jo kolektīva nosaukums priekšpusē nelieliem burtiem, bankas reklāma aizmugurē tāda, lai visi redz.
Senioru koris ”Ābele” jau bija aizbraucis mājās, kad dziedātājiem atnesa krekliņus. Nu būs, kā kāda koriste teica: ”Gribēju svētkos mēģinājumā uzvilkt, nu ar to mugurā jāiet uz dārzu.” Skujenes deju kolektīvs ticējis, ka visiem būs vienādi krekliņi, kad to nebijis, gādājis citus, jo kopmēģinājumā laukumā ir būtiski būt pazīstamam. Krājbanka vainoja firmu ”Dinoss” par termiņu neizpildi, ”Dinoss” krājbanku par vēlu iesniegtiem pieteikumiem. Žēl, ka tā, jo šie krekliņi bija nepieciešami tieši svētku laikā – kā noformējums, kā kolektīva pazīstamība… Kam vairs tie vajadzīgi pēc svētkiem?
Svētkos uz katru deju un dziesmu koncertu bija cilvēki, kuri lūdza biļetes. Neapmierinātība, ka bijušas sliktas biļetes, izskanējusi no atsevišķu pašvaldību darbiniekiem. ”Novembrī visiem kultūras namu un pašvaldību vadītājiem nosūtīju vēstuli, kā iespējams pieteikt un rezervēt biļetes. Kad neviens neizteica vēlēšanos, zinot, ka ielūgumu un arī biļešu visiem nepietiks, rezervēju biļetes pašvaldību vadītājiem. Biļetes vēlāk man lūdza visu deju kolektīvu vadītāji uz deju koncertiem, kuras arī sagādāju . Tās bija pietiekami dārgas, tādēļ arī labās vietās. Kultūras darbinieki gādāja biļetes savu pašvaldību iestādēm un darbiniekiem. Kā to izdarīt, visiem bija informācija,” skaidroja Ilze Kalniņa un izteica nožēlu, ka svētkus kādam sabojājusi koncerta klausīšanās tālākās rindās. Viņa arī piebilda, ka daudzi izteikuši atzinību par zaļajiem lakatiņiem, pēc kuriem savējos varēja viegli atpazīt ne tikai mēģinājumos, bet arī TV koncertu tiešraidēs. Kas būs pēc tam
Par Dziesmu svētku nākotni satraukums pēdējos gados izskan regulāri. Kas dziedās? Manuprāt, reti kurš tic, ka patiešām Latvijā koru kultūra ies mazumā. Vismaz dziedātgribētāju netrūks. Protams, aktuāli paliek, vai tie, kuri gribēs dziedāt, to mācēs. Lai kāds dažam varbūt tas ir pārsteigums, bet arī korī dziedāt jāprot. Ik reizi pēc Dziesmu svētkiem atjaunotajā Latvijā izskan aicinājums izglītības sistēmas veidotājiem dziedāšanu iekļaut mācību programmā. Cik par to nav runāts! Šajos svētkos arī Valsts prezidents Valdis Zatlers Noslēguma koncertā sacīja: ”Mūsu vienotība ir dziesmas spēkā, tādēļ aicinu jūs visus kopā jau šogad iekļaut obligāto dziedāšanu mūsu skolu programmās. Kopā mums izdosies!” Latvijas Kordiriģentu asociācija paudusi atbalstu Valsts prezidenta ierosinājumam dziedāšanu iekļaut kā obligātu priekšmetu skolu mācību programmās. ”Latvijas Republikas Satversmes 47.pants paredz Valsts prezidentam likuma ierosināšanas tiesības. Mēs ticam, ka Jūs spēsiet realizēt dzīvē vārdus, kas mūs – diriģentus un dziedātājus – tik ļoti iedvesmoja. Mēs aicinām Jūs izmantot Satversmē paredzētās tiesības un ierosināt „Izglītības likuma” grozījumus, kas paredz obligātās dziedāšanas ieviešanu skolu programmās,” teikts kordiriģentu atbalsta vēstulē un uzsvērts, ka asociācija sniegs prezidentam gan morālu, gan praktisku atbalstu, ja tāds būs nepieciešams grozījumu izstrādei. ”Mēs pārstāvam simtiem Latvijas diriģentu un tūkstošiem dziedātāju intereses. Tas ir spēks, ar kuru Jūs varat rēķināties. Ceram, ka jūsu vārdi pārtaps par darbiem,” raksta kordiriģenti.
Mācību priekšmets ”Mūzika” patlaban ir obligāts pamatizglītībā, tas nozīmē – no 1. līdz 9.klasei, aģentūru LETA informējusi Izglītības satura un eksaminācijas centra (ISEC) izglītības informācijas biroja vadītājas vietniece Elīna Šmite. Vispārējās vidējās izglītības programmās ir obligāti jāiekļauj vai nu kultūras vēsture, vai mūzika. Jaunais vispārējās vidējās izglītības standarta projekts paredz, ka visās vispārējās izglītības programmās jāiekļauj viens no mācību priekšmetiem – ”Mūzika” vai ”Vizuālā māksla”. Šīs izmaiņas plānots ieviest, sākot ar 2009./ 2010.mācību gadu. Šāds modelis pieņemts pēc ilgstošas vispārējās vidējās izglītības satura koncepcijas apspriešanas ar izglītības sfēras profesionāļiem – izglītības iestāžu un izglītības pārvalžu vadītājiem, pedagogiem, norāda ISEC.
Lai piedalītos šajos svētkos, vismaz 80 procenti dalībnieku bija izmantojuši bezalgas vai kārtējo atvaļinājumu. ”Piecus gadus amatiermākslas kolektīvu dalībnieki nerēķinājās ar savu laiku, citiem svētkus sagādāja, veltot savas brīvās stundas un dienas,” uzsvēra Dziesmu un Deju svētku rajona rīcības komitejas priekšsēdētājs Māris Niklass un piebilda, ka nākamajos svētkos tomēr ir jādara viss, lai valsts dalībniekiem oficiāli piešķir brīvdienu. Bez naudas neiztikt
Ne reizi vien runāts par amatiermākslas kolektīvu vadītāju atalgojumu. Daudzi būtu priecīgi, ja par viena kora vai deju kolektīva vadīšanu saņemtu kaut minimālo algu. Tad nu vadītāji steidz no viena kolektīva mēģinājuma uz nākamo. Un klusībā domā – kāpēc te mocīties, ja Rīgā ir pavisam cita alga, attieksme un iespējas. Protams, algas ir no pašvaldību kases. Ja deputāti izprot, tad arī par atalgojumu vadītāji nesūdzas. Ja ne, diriģents kā joku stāsta par algas lielumu. Kolektīvu vadītāju Latvijā trūkst un labu vēl jo vairāk.Un viņi tik labprāt dodas uz Rīgu un vietām, kur tiek novērtēti.
Svētku sagatavošanai, dalībnieku vajadzībām šogad krietnus līdzekļus atvēlēja rajona padome. ”Vietējās pašvaldības nežēloja naudu tautas tērpu iegādei, transporta nodrošinājumam uz kopmēģinājumiem. Ja nebūtu rajona padomes finansējuma, nāktos maksāt dalībniekiem, jo nelielas pašvaldības, kurās darbojas daudzi amatiermākslas kolektīvi, ne visu var atļauties. Mani baida, vai nākamie Dziesmu svētki nebūs tiem, kuri var atļauties tajos piedalīties,” domās dalījās valsts kultūras eksperte Ilze Kalniņa.
Rajonā lepojamies, cik mums daudz kolektīvu, ka visiem ir augsta mākslinieciskā kvalitāte. Bet svētkos deju kolektīvi un kori izskatījās tik dažādi. Arī koppulkā, kur nebija tik būtiski, ar cik punktiem esi iekļuvis dalībnieku vidū. Man gribas tā naivi pajautāt, kas mainīsies valsts augstākās raudzes kora – Pils kora – nākotnē? Vai šis kolektīvs nav pelnījis jaunus tērpus, pieklājīgus līdzekļus ikdienas darbībai? Pils koris ar darbu ir pierādījis, ka strādā un gūst rezultātu. Lai kā kādam negribas to atzīt, koristi ir nopelnījuši kaut ko vairāk nekā citi. Un saņemto atdos sabiedrībai atpakaļ vairākkārt. Ar dziesmām. Ar Cēsu vārda skanīgumu.
Ir sākusies gatavošanās nākamajiem Dziesmu un Deju svētkiem. Jau tagad jādomā, kādi tajos būsim. Kādi vārdi tajos izskanēs. Ne tikai dziesmās, bet arī kolektīvu nosaukumos.
Komentāri