
Gailenes tirgū nopērkamas par trim līdz četriem latiem kilogramā. Tirgotāji atzīst, šis neesot sēņu gads.
Valmieriete Ruta Paņkina stāsta, ka gailenes lasot Valkas rajona mežos.
“Kādreiz dzīvoju Valkas rajonā, un tur man ir pazīstamas labas sēņu vietas. Tā kā esmu otrās grupas invalīde, tad arī ceļš autobusā ir bez maksas. Paņemu groziņu, nazīti un braucu sēņot,” saka Ruta un atklāj, ka pirmās gailenes salasījusi jau pirms divām nedēļām. Kundzīte stāsta, ka arī apšu beciņas jau dažviet manījusi.
“Jāsaka gan, ka šis nebūs sēņu gads. Arī melleņu nav daudz. Sākumā likās, ka būs labs melleņu gads. Taču vasaras sākumā, lielajā karstumā, daudz melleņu nobira. Arī lāceņu purvos pamaz. Pati uz purvu gan neeju. Lācenes meita salasa, un es tikai tirgoju,” saka valmieriete un atzīt, ka sēnes cilvēki pērk maz.
“Mēs par sēnēm prasām diezgan dārgi, cilvēkiem žēl naudiņas. Bet lēti atdot ar negribas. Ir braukts un lasīts,” saka Rutas kundze, kura gailenes pārdod par trim latiem litra trauciņā.
Vaicāta, kādēļ ar sēnēm brauc uz Cēsu tirgu, nevis paliek Valmierā, sēņotāja atbild: “Valmierā tirgus nav tik labs kā Cēsīs. Turklāt Valmierā tirgu slēdz vienos, bet Cēsīs var tirgoties līdz pat pieciem vakarā. Tiesa, labāk patika tirgoties vecajā tirgū Cēsīs. Tur arī vairāk cilvēku nāca. Taču arī te nav ne vainas. Kādreiz patirgoties aizbraucu arī uz Rīgu.”
Tirgū sastaptais Agris no Rīgas rajona Mālpils salasītās gailenītes tirgoja par četriem latiem litrā.
“Pirmās gailenes salasīju nedēļu pēc Jāņiem, bet tās apēdām paši. Tagad jau nākamās vedu uz tirgu,” saka Agris un atklāj, ka baravikas gan vēl nav redzējis.
“Sēnes lasu Mālpils pusē. Man ir savas zināmas vietas, kurp braucu. Sēņot man patīk, taču jāuztraucas arī par čūskām un ērcēm. Tāpēc daudzi mežā neiet un labprātāk sēnes nopērk tirgū,” prāto sēņotājs un nelielo sēņu daudzumu mežos skaidro ar vēsajām naktīm.
“It kā lietus līst daudz, bet naktis ir vēsas. Tas varētu būt kavēklis, jo sēņu mežā nav daudz,” saka vīrs un, jautāts par Cēsu tirgus izvēli, atbild: “Agro produkciju vasaras sākumā jāved uz ziemeļu pusi, bet vēlo – uz dienvidu. Tad nav liela konkurence.”
Tirgū sastaptais Jānis Bērziņš atzina, ka uz tirgu nāk iegādāties gan jaunos kartupelīšus, gan sēnes.
“Ir jau dārgas tās preces, bet kur tad to naudu likšu? Kapā ņemšu līdzi? Turklāt jāēd ir šodien. Un gribas jau sevi pa retam palutināt ar pirmajiem kartupelīšiem vai gaileņu mērcīti,” saka tirgus apmeklētājs.
Komentāri