
Sešu valstu mākslinieki satikušies Cēsīs, lai nedēļas laikā akvareļgleznās radītu jaunu pilsētas portretu. Kāds tas būs, varēs redzēt izstādē, ar kuru pēc vērienīgā remonta sāksies jauna ēra Jaunajai pilij un tajā esošajam Cēsu vēstures un mākslas muzejam.
Ar akvareļkrāsu kastēm plecos ielās un parkos devušies pieci profesionāli mākslinieki, kuriem pilsēta ir pilnīgs atklājums, viņi Cēsīs ir pirmo reizi. Tikko no lidostas ieradušies uz starptautiskā akvarelistu plenēra „Cēsis” norises vietu un ienākuši vecpilsētas sirdī, gruzīni Tamazs Varvaridze un Vahtangs Megrelišvili nopriecājās, ka nokļuvuši vietā, kurā jūtama spēcīga aura. Turklāt viesi, uzzinot, ka šis ir jau 21. plenērs Cēsīs, te strādājuši daudzu valstu mākslinieki, Cēsu kolekcijai atstājot labāko no vasarās radītā, bija nepacietības pilni ieraudzīt gadiem muzejā krāto, nacionālo nozīmi ieguvušo kolekciju.
Trīs gadu desmitu laikā, kopš Cēsu mākslinieks Pēteris Rozenbergs aizsāka plenēra tradīciju, akvareļmākslas popularitāte ir mainījusies, šķiet, ka samazinājusies. To apliecina ne vien mākslas tendences Latvijā, jo nav nemaz tik daudz gleznotāju, kas pievēršas šim žanram, to apstiprināja arī uz plenēru atbraukušie viesi – Malla Parisa no Igaunijas, Ina Budrute no Lietuvas, mākslas profesori no Gruzijas, kuri strādā Tbilisi Mākslas akadēmijā. „Ar prieku piekritu atbraukt uz plenēru, jo atkal varēšu pievērsties akvareļglezniecībai, ko ikdienā vairs nedaru,” sacīja lietuviete Ina. Šajā sarunā nepiedalījās Hju Hui-Huans – mākslinieks no Taivānas, kura lidmašīna no Āzijas vēl atradās ceļā uz Eiropu.
Latviju šī gada plenērā aicināti pārstāvēt Maija Jakoviča, Sarmīte Caune, Dainis Gudovskis, Andrejs Ģērmanis, Mārtiņš Dāboliņš, bet savējo, tik pazīstamo pilsētu atkal gleznos Laila Balode un Kristīne Rozenberga. Kā laiks ietekmējis Cēsu vēsturiskās celtnes, droši vien varēs redzēt Krievijas mākslinieka Valērija Baidas skatījumā, jo viņš jau iepriekš ir portretējis viduslaiku pilsdrupas un 19. gadsimta pili.
Par Cēsu tēlotājmākslas zīmolu – plenēru tradīcijas turpināšanu – rūpējas Cēsu pašvaldības aģentūra „Vidzemes vēstures un mākslas centrs”, darbu vada Nata Livonska.
Vienu dienu, pirmdien, ieplānots izbraukums zaļumos – gleznošana Inešos, kur mākslinieki tvers ne vien gadsimtu elpu, bet latviešu nacionālo mentalitāti un Latvijas dabu. Otrdienas pēcpusdienā pils dārzā cēsnieki māksliniekiem varēs pasūtīt savu portretu.
Komentāri