Cēsīs pēdējos gados vasarā vērojama aktīva velosipēdistu kustība gan pa ielām un ietvēm, gan ārpus pilsētas. Velosipēds tiek izmantots brīvdienās, sportam, braucieniem uz veikalu un citām vajadzībām. Ar velosipēdu braucu vairākus gadus, un ar baltu skaudību klausos, ko draugi un paziņas stāsta par veloceliņiem ārzemēs. Dānijā un Nīderlandē velosipēds ir ikdienas parādība. Savai gaumei un spējām atbilstošu braucamo par pieņemamu samaksu var iznomāt. Brauc lieli un mazi, vīrieši un sievietes, jauni un ne tik jauni. Patīkami vērot, ka gar šoseju un ielu malām, cauri parkiem un citur ierīkoti veloceliņi. Braucēju un gājēju joslas atdalītas.
Egija, kura jau četrus gadus dzīvo un strādā ārzemēs, salīdzina tur redzēto ar Latvijas apstākļiem: „Latvijā velosipēdu izmanto kā pārvietošanās līdzekli, Anglijā tas ir izklaidei, braukšanu ar divriteni izmanto kā sportisku aktivitāti, lai atbrīvotos no liekajiem kilogramiem. Citviet Eiropā nav tik daudz neskartas dabas kā Latvijā, tādēļ gar ielu malām, kanāliem, parkos ierīkoti veloceliņi. Ir arī parki tikai gājējiem. Ārzemēs velosipēds ir populārāks nekā Latvijā. Varbūt tas ir nesakārtoto ceļu dēļ. Ārzemēs būtu gandrīz noziegums braukt pa šoseju bez nodalītas velosipēdistu joslas. Drošība pirmajā vietā!”
Kādas ir drošas braukšanas perspektīvas aktīviem velobraucējiem mūsu pilsētā? Ar jautājumu par veloceliņu izbūvi Cēsīs vērsos pie pilsētas domes attīstības un plānošanas nodaļas vadītājas Ditas Trapencieres. Viņa pastāstīja, ka nākotnē, rekonstruējot jebkuru ielu, tiks izveidots apvienotais gājēju – velosipēdistu celiņš. Šis darbs ir sākts jau pagājušā gadā. “Druva” jau rakstījusi, ka gājēju – velosipēdistu celiņš ir Lenču ielā, sākot no Festivāla ielas. Arī Viestura ielā un Rīgas ielas beigu posmā, kā arī Piebalgas ielā.
Cēsīs dzīvojoša pārdevēja Anita labprāt ar riteni brauktu ārpus pilsētas. Viņa stāsta: “Ikdienā uz darbu, kā arī lielākus attālumus braucu ar mašīnu, taču bieži izmantoju arī velosipēdu, piemēram, lai pēc darba aizbrauktu uz dārzu vai brīvdienās uz laukiem, Priekuļiem, kā arī citos virzienos pa šosejām. Braukt ar velosipēdu gan nav droši, reizēm gandrīz jābrauc pa grāvi. Arī šoferi velosipēdistus bieži ignorē, gandrīz iznāk, ka riteņbraucējs traucē. Vajadzētu veloceliņus vismaz 20 km rādiusā ap Cēsīm. Arī pašā pilsētā. Nāk atpakaļ velosipēdu laiks, cilvēki sāk cienīt un novērtēt šo braucamo. Arī daudz jauniešu brauc.”
Ārpus Cēsīm veloceliņš ir tikai Priekuļos. Starp citu, tas Latvijā ir pirmais laukos ierīkotais veloceliņš. Vides ministrija pagājušajā gadā par to apbalvojusi Priekuļu pagasta padomi. Sākums ir.
Dita Trapenciere pastāstīja, ka tuvākajā nākotnē, rekonstruējot J.Poruka ielu, no dzelzceļa pārbrauktuves līdz pilsētas robežai tiks izbūvēts gan veloceliņš, gan gājēju ietve, kas atvieglos velosipēdistu nokļūšanu no pilsētas centra uz Priekuļu pagasta veloceliņu. 2009. – 2010.g. plānoti apvienotie gājēju – velosipēdistu celiņi Gaujas un Valmieras ielā.
Problēma ir velosipēdu atstāšana pie veikaliem un iestādēm. Ina labprāt ar divriteni brauktu kārtot pilsētā dažādas darīšanas, bet baidās atstāt braucamo. Norvēģijā, Austrijā un Vācijā redzējusi, cik droši var riteņus atstāt nesaslēgtus. Bet tas jau ir mūsu nesakārtotās dzīves, kā arī uzvedības kultūras jautājums.
Pie lielveikaliem – „Maxima”, „Elvi”, „Supernetto” un citiem – ir velosipēdu stāvvietas. Mazākie veikali, īpaši pilsētas centrā, šādu iespēju nenodrošina. Un kā ar iestādēm? Dita Trapenciere saka, ka jau tagad ierīkotas velosipēdu stāvvietas pie domes, pilsētas ģimnāzijas. Nākamā gada budžetā tādas plānotas arī pie skolēnu interešu centra, Draudzīgā aicinājuma ģimnāzijas un citviet.
Ritenis ir praktisks nelieliem attālumiem. Svaigs gaiss, dabas skatu nesteidzīga baudīšana, fiziskā slodze rada pozitīvas emocijas. Tas ir arī ekonomisks mūsdienu dārdzības apstākļos.
Par velosipēdistiem tiek domāts, iespēju robežās veidoti veloceliņi. Pilnīgi iespējams, ka nākotnē daudz vairāk izmantosim šo videi draudzīgo un ekonomisko pārvietošanās līdzekli.
Komentāri