94 gadus vecās Jaunpiebalgas sv. Toma evaņģēliski luteriskās baznīcas ērģeles tiek atjaunotas par godu gadāmajai simts gadu jubilejai.
Ērģeles ir piedzīvojušas abus pasaules karus, Latvijas brīvvalsts laiku, padomju gadus un cauri laikiem tās mainījušās. “Detaļas nolietojušās, dažas neprasmīgi apmainītas vai vietā ieliktas zemas kvalitātes, dažu pat iztrūkst. Ērģeles spēlē labi, taču ir dažas detaļas, kas traucē – stabules vairs neskan pietiekami tīri un ērģeļu elektrodzinēja rūkoņa ir pārāk skaļa. Instrumentam ir liela vērtība, tādēļ tas jāsaglabā, pirms radušies kādi lielāki bojājumi. Lai instruments skanētu kā agrāk, šogad tiek sākta to atjaunošana,” stāsta ērģeļu atjaunošanas darbu vadītāja Aija Petrovska. “Šonedēļ tiks apmainīts motors, kas nereti traucēja baudīt mūzikas skanējumu, līdz Ziemassvētkiem arī stabules, pēcāk plēšas, spēles galds, atjaunota tiks arī kājminamā ērģeļu vadība, lai, ja nebūtu elektrības, tomēr varētu spēlēt. Instrumenta atjaunošana ir laikietilpīgs process, dažas detaļas neizgatavo Latvijā, tādēļ tās jāpasūta no Vācijas.”
Ērģeļu kultūrvēsturisko vērtību atzīst arī valsts Kultūrkapitāla fonds, Rietumu banka, Eihentālu ģimene, SIA Piebalgas alus, kā arī privātpersonas, kas finansē to atjaunošanu. Arī Jaunpiebalgas iedzīvotāji nav vienaldzīgi, viņu organizētā un apmeklētā koncertu ciklā “Ērģeles manai baznīcai” jau savākts 60 latu. Naudas ieskaitījumus var veikt arī Jaunpiebalgas baznīcas kontā. Kopumā ieguldījums šī projekta realizēšanā, kā stāsta Aija Petrovska, varētu būt ap desmit tūkstošiem latu.
Ērģeļmūzika jaunpiebaldzēniešiem nav sveša. Tā skanēja un skanēs ik dievkalpojumu, kā arī vairākos ērģeļmūzikai veltītos koncertos. Jau nedaudz uzlabotu mūzikas instrumenta skanējumu vietējie varēs baudīt 16. augustā, kad tur savu 60 gadu jubileju svinēs komponists Juris Karlsons. Šis muzicēšanas veids, domājams, pagastā uzplauks. Tiek plānots licencēt ērģeļmūzikas novirzienu Jaunpiebalgas mūzikas un mākslas skolā, kā arī ir jau iegādātas digitālās ērģeles, lai varētu spēlētmāku pilnveidot arī ziemā.
1914.gadā, kad ērģeles savu mājvietu atrada Jaunpiebalgas sv. Toma evaņģēliski luteriskajā baznīcā, tās tika atzītas par augstas kvalitātes mūzikas instrumentu. Atzinīgu vērtējumu ērģelēm deva arī tā laika ievērojamākie mūziķi, to skaitā Alfrēds Kalniņš. Šobrīd Jaunpiebalgas ērģeles ir labāko lauku baznīcu ērģeļu desmitniekā, un pēc sešiem gadiem tās ar jaunu, tīru un plūstošu skanējumu atzīmēs savu simtgadi.
Komentāri