
Daibes dīķos mītošie trīs jaunie gulbīši nu ir apgredzenoti, un to gaitas varēs izsekot.
Beigām tuvojas gulbju gredzenošanas ekspedīcija projekta “Ziemeļu gulbja populācijas pētījumi Latvijā” ietvaros. Jūlijā putnus gredzenoja Kurzemē un Zemgalē, bet šonedēļ Latvijas dabas muzeja vecākais ornitologs Dmitrijs Boiko kopā ar komandu ieradās Stalbes pagastā, Daibes pusē. Tur Pēterim Zaļaiskalnam piederošajā zivju dīķī tika noķerti un apgredzenoti trīs šogad izperētie ziemeļu gulbji.
P. Zaļaiskalns pastāstīja, ka gulbji dīķus izmantojot arī kā pieturas punktu migrācijas laikā un šopavasar redzēts vairāk nekā simts šo cēlo putnu.
Gulbju gūstīšanas operācijā tika iesaistīts arī Valsts vides dienesta jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes vecākais inspektors Uldis Lencbergs, kurš nāca talkā ar savu motorlaivu. Pēc operācijas viņš atzina, ka šī bijusi jauna, bet interesanta pieredze: “Sapratu, ka tur nepieciešamas iemaņas un ātra rīcība.”
D. Boiko pastāstīja, ka jāzina gulbju gūstīšanas nianses, kas esot atkarīgas arī no ūdenskrātuves lieluma. Lielākos dīķos vajadzīga arī veiksme. Bijusi informācija, ka šajā ūdenskrātuvē redzēti seši mazuļi, taču gulbju gūstīšanas laikā pamanīti vien trīs. Taču arī tas esot pietiekami, jo šogad daudzas ligzdas pagaidām nezināmu iemeslu dēļ esot bez mazuļiem.
“Esam aicinājuši mūs informēt par ziemeļu gulbju ligzdošanas vietām, un tad braucam pārbaudīt, vai tie tiešām ir ziemeļu gulbji, vai parastie paugurknābja gulbji, kuru Latvijā ļoti daudz. Ja ir īstie, gaidām mazuļu izšķilšanās laiku. Kad gulbēni paaugušies deviņas līdz vienpadsmit nedēļas, tie ir pietiekami lieli gredzenošanai. Noķertos putnus rūpīgi izmēram, nosveram, uzliekam kakla gredzenus, gredzenojam arī kājas. Kakla gredzeni ļauj vieglāk sekot putnu migrācijai. Eiropā netrūkst brīvprātīgo, kuri seko gulbju gaitām, novēro putnus, piefiksē kakla gredzenu numurus. Datu bāzē var uzzināt, kurā valstī konkrētais gredzens izmantots, kurš cilvēks koordinē šo darbu. Tad pienāk informācija, kur manis gredzenotie gulbji redzēti, ” stāsta D. Boiko.
Šobrīd rajonā apgredzenoti jau pieci ziemeļu gulbji. Pirms dažiem gadiem Stalbes pagastā apgredzenots tēviņš un viens mazulis. Saņemtā informācija liecina, ka gulbji rudens pusē redzēti pie Saldus, bet ziemu pavadījuši Vācijā. Lielākoties tiekot gredzenoti jaunie gulbīši, lai zinātu to ceļus, jo ligzdotāji atgriežoties ligzdošanas vietās.
“Mazuļi pirmos gados, līdz brīdim, kamēr paši sāk ligzdot, klejo apkārt, tāpēc interesanti zināt, vai pēc gadiem tie atgriezīsies ligzdot vietā, kur izšķīlušies. Gulbjus pētu tikai piecus gadus, tāpēc tā datu bāze vēl pārāk maza, lai izdarītu secinājumus,” atzīst J. Boiko, piebilstot, ka savā darbībā apgredzenojis jau gandrīz 500 ziemeļu gulbjus. Šo putnu skaits Latvijā pieaugot. Pirmā ziemeļu gulbju ligzda mūsu valstī atrasta 1973.gadā, bet šogad ligzdojot jau vairāk nekā 200. Vairāk sastopami Kurzemē, bet ornitologs prognozē, ka ar laiku to skaits pieaugs arī citā valsts teritorijā.
“Cēsu rajonā esam apgredzenojuši piecus, bet droši vien to skaits ir lielāks. Mums trūkst informācijas, visus dīķus apsekot nevaram, tāpēc būsim pateicīgi par jebkuru ziņu, kas saistīta ar ziemeļu gulbju ligzdošanas vietām,” saka D. Boiko.
Vēl šajās dienās ornitologi apciemo dīķus Vidzemē un Latgalē, kuros ligzdo ziemeļu gulbji.
Komentāri