Pagājušās nedēļas nogalē Stalbes teritorijā mednieks auzu laukā nošāva vilku. Tas šajā pusē dažu nedēļu laikā jau otrs nomedītais pelēcis.
Veiksmīgais mednieks Juris Ozoliņš stāsta, ka uz zirņauzu lauku devies mežacūku medībās.
„Pagājušās nedēļas vidū tur nošāvu kuilēnu. Svētdien aizvedām papildu torņus un sēdējām uz cūkām. Kamēr gaidīju, kad nāks cūkas, izdzirdēju aiz muguras citas skaņas. Pagriezos un auzās ieraudzīju vilku. Tas bija moments, un vilks bija nomedīts,” saka mednieks, un vaicāts, vai no attāluma vilku nevarēja sajaukt ar suni, atbild noraidoši: „Nē, lai arī bija jau desmit vakarā un krēsloja, vilka gaitu nevarēja sajaukt ne ar ko citu. Uzreiz bija skaidrs, ka tas ir vilks.”
Mednieks stāsta, ka viņam šis ir pirmais nomedītais vilks, taču līdzdalību ņēmis sešu vilku medībās.
„Sanācis, ka septītais trāpījās mans medījums. Domāju, ka šo trofeju neatsver nekas. Cits mednieks medī visu mūžu un līdz vilkam netiek,” saka J. Ozoliņš un atklāj, ka šogad nomedījis trīs kuilēnus, buciņu un šo vilku.
„Domāju, ka šis gads izrādījies gana veiksmīgs,” piebilst J. Ozoliņš un jokojot saka: „Vēl vajadzētu nomedīt lūsi, pēc tam būtu jādodas uz Krieviju lāča medībās.”
Stalbes pagasta mednieku apvienības vadītājs Jānis Bušs stāsta, ka pirms pāris nedēļām viņa dēls šajā apkaimē nošāvis vēl vienu vilku.
„Vien varu teikt, ka vilki mūsu apkārtnē ir. Šī vilku māte tika nošauta vien septiņus kilometrus no Stalbes centra. Turklāt otrpus auzu laukam atradās arī mājas. Tā ka nevarētu teikt, ka vilki dzīvo tikai mežā un nekur neiet. Pēc visa spriežot, vilcenei palikuši vairāki vilcēni, taču tie jau ir paaugušies – kārtīga suņa lielumā,” skaidro J. Bušs.
Uz nomedītā dzīvnieka dīrāšanu bija ieradies arī Valsts mežu dienesta medību daļas vadītāja vietnieks un pētnieks Jānis Ozoliņš, kas strādā pie vilku monitoringa. Speciālists zināja teikt, ka vilcenei šogad piedzimuši seši vilcēni.
„Vilku māte izrādījās diezgan liela, taču precīzi vecumu noteiksim pēc tam, kad būsim dabūjuši zoba paraugu. To var pateikt tikai pēc laboratorijā veiktiem pētījumiem,” saka J. Ozoliņš un piebilst, ka vilcene ir lielākā plēsēja, kas sastopama Latvijā.
J. Ozoliņš stāsta, ka jau kopš 1998. gada Latvijā tiek vākta informācija par vilkiem. Līdz ar to pētniekiem šobrīd ir ziņas par pilnu vilku paaudzi.
„Tiklīdz kāds mednieks nošauj vilku, tā ziņo mums. Veicam lielo plēsēju monitoringu un izpētām vilku populāciju. Gada laikā apskatām apmēram 40 vilkus, ko mednieki nomedī. Mūs galvenokārt interesē, lai nesamazinātos vilku populācija. Tiklīdz parādīsies informācija, ka vilku skaits sarūk, mums būs jāsamazina to medības,” saka J. Ozoliņš un skaidro, ka vilki ir starptautiski aizsargājama suga.
„Vilks, kā tagad saka, jāmedī ilgspējīgi. Līdz ar to nepieciešama informācija par nomedīto vilku vecumu, pieaugumu un auglību. Šobrīd varu teikt, ka vilku daudzums Latvijā ir stabils. Mūsu valstī varbūt pat vilku skaits nedaudz palielinās, jo igauņi šos dzīvniekus medī ļoti maz. Igaunijas populācija rada še savu ietekmi, jo ienāk arī pie mums,” stāsta J. Ozoliņš.
Komentāri