Ceturtdiena, 2. oktobris
Vārda dienas: Ilma, Skaidris

Tendence – skaistums

Druva
200808120144327188

Mākslas festivāls „Cēsis 2008″ tuvojas kulminācijai. Aizritējušas četras festivāla nedēļas ar izstādēm un intensīvu koncertdzīvi nedēļu nogalēs. Sestdienas vakarā festivāls vainagosies ar Latvijas Nacionālās operas izrādi Dž. Pučini „Toska”.

Operas teātris Pils parka estrādi sāka apdzīvot jau pagājušajā piektdienā, kad ieradās tehniskais personāls, lai būvētu dekorācijas, uzstādītu skaņas un gaismas aparatūru baleta izrādei. Ā.Adāna baletu „Žizele” izrādīšanai brīvā dabā pielāgoja tās horeogrāfs – iestudētājs, baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis.

„Ļoti labi atceros gadu, mēnesi un datumu, kad pirmo reizi piekritu ar baleta trupu ierasties uz viesizrādi Cēsīs,” mēģinājumā Pils parkā 15 gadus senu pagātni atminējās Aivars Leimanis, neslēpjot, ka uzvedumi ārpus teātra telpām ir vesels piedzīvojums. “Šis jau ir trešais balets, ko izrādām Cēsu parkā. Divas vasaras esam bijuši ar „Gulbju ezeru” un vienu reizi ar „Pie zilās Donavas”. Gadā, kad pirmo reizi Cēsīs tika dejots balets, Operas un baleta teātris atradās remontā un trupa biežāk atradās ārzemju koncertturnejās. Tur arī notika pirmās uzstāšanās brīvdabā. Pieredze noderēja, veidojot uzvedumu Cēsu estrādē. Viens no svarīgākajiem elementiem ir baletam piemērotas deju grīdas uzbūvēšana.

Latvijas vasaru mainīgajos laika apstākļos baleta mākslinieki bijuši spiesti pielāgoties. „Gulbju ezers” Cēsīs dejots arī visu vakaru nepārejošā lietū. Māksliniekus tad aizsargāja uz skatuves uzbūvētais jumts, bet skatītājus – lietussargi. „Kad dejojām „Pie zilās „Donavas”, jumta nebija. Mūs izrādē pārsteidza neliels lietus, tāpēc starpbrīdī nolēmām slapjo grīdas virskārtu noraut nost, atstājot skaidu plates. Mākslinieki pēdējo cēlienu nodejoja uz visai nepiemērotas grīdas,” ekstrēmus piedzīvojumus Cēsīs atcerējās A.Leimanis.

Vakars pagājušajā sestdienā bija kā radīts elitāras mākslas baudīšanai brīvā dabā. Nebija ne vēja pūsmiņas no trīs pusēm ar pakalniem aptvertajā estrādē. Skaistā Adolfa Adāna mūzika un romantiskais sižets, balerīnu trauslie augumi, graciozās kustības un sniegbaltie tērpi vasaras naktī prožektoru gaismās radīja apbrīnas vērtu, neticami skaistu, trauslu pasauli. Izrādei izskanot, skatītāji uzgavilēja solistu – Žizeles lomā Margaritas Demjanokas, prinča Alberta lomā Sergeja Neikšina un mežsarga Hilariona lomā Mariana Butkeviča meistarīgajam sniegumam. Dejā izstāstītais smeldzīgais stāsts zināmā mērā sasaucās ar festivālā sarīkotajā mūsdienu mākslas izstādē „Skaistums” vienu no ekspozīcijām „Mīlestība nekad nebeidzas”, kuras autori ir Sarmīte Māliņa un Kristaps Kalns.

Pēc izrādes, atstājot estrādi un daloties pirmajos iespaidos par redzēto, skatītājos līdz ar latviešu bija dzirdama arī vācu valoda. Ārvalstu tūristu interese un klātbūtne ir arī viens no festivāla rīkotāju un arī Latvijas Nacionālās operas mērķiem – Cēsu vasarās mākslas dzīves notikumus veidot tik profesionālus, lai izraisītu arī starptautisku interesi. Operas un baleta teātra izrādes brīvdabā Pils parkā ir ļoti stabila tradīcija, tā nav pārtrūkusi kopš 1994. gada, tāpēc par to jau zina ārpus Latvijas.

Otro gadu sarīkotais Cēsu Mākslas festivāls programmā iekļauj ne tikai operu un deju, bet arī akadēmisko mūziku un glezniecību, atzīstamā līmenī veidotu teātri, kino, video, foto mākslu. Cēsu pašvaldības mērķtiecīgi attīstītais mākslu apvienojošais projekts, festivāla direktors ir domes deputāts, uzņēmējs un aktieris Juris Žagars, guvis arī valsts atbalstu. Festivāla patroneses uzdevumus veicot, kultūras ministre Helēna Demakova Cēsu mākslas dzīvē šogad iesaistījās arī kā profesionāla mākslas zinātniece. Izstādē „Skaistums”, kas iekārtota bijušā alus brūža ēkās, viena no telpām sestdien bija pielāgota semināra vajadzībām. Ar lekciju „Laikmetīgās mākslas tendences” uzstājās ministre.

„Lai gan zālē redzu ļoti daudz visnopietnāko mūsdienu mākslas ekspertu no Rīgas, mana uzstāšanās pirmām kārtām ir veltīta nespeciālistiem, kuru pienākumos neietilpst braukt pa Eiropas lielajiem muzejiem un izstādēm, lasīt profesionālus mākslas žurnālus un sekot līdzi tendencēm mūsdienu mākslā,” sākoties priekšlasījumam, sacīja H. Demakova. „Es piedāvāju versiju, kā varētu stāstīt par to, kas ir laikmetīgās mākslas tendences, cilvēkiem, kuriem, iespējams, saskare ar laikmetīgo mākslu ir, pateicoties tam, ka Cēsīs iedibināts profesionālās mākslas festivāls. Esmu priecīga, ka festivāla tradīcija ir aizsākta, runājot ar organizatoriem, izkristalizējās viedoklis, ka turpmāk festivālu Cēsīs varētu pavadīt semināri par mākslu gan speciālistiem, gan nespeciālistiem, kuriem ir interese apgūt vai izzināt ko jaunu.”

Tāpat kā mūsdienu dejas izrāde, ko pirms nedēļas Cēsu sporta kompleksā sniedza dejas trupa no Lielbritānijas, H. Demakovas lekcija sākās ar to, ka uz notikuma vietu īsi pirms sākuma tika vesti papildu krēsli, lai visiem interesentiem pietiktu sēdvietas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ieriķu kopienai "kājas aug" bibliotēkā

03:00, 12. Sep, 2025

Ieriķu bibliotēka ir uzskatāma par vietu, kur sāka izveidoties kopienas aktīvo iedzīvotāju grupas iedīglis. Par […]

Tēva dienas ieskaņā dodas pārgājienā

03:00, 11. Sep, 2025
2

Tēva dienu atzīmēsim šo svētdien, 14. septembrī, bet jau aizvadītajā svētdienā ģimenes bija aicinātas uz […]

Iepazīst sociālajā jomā paveikto un nepieciešamo

03:00, 10. Sep, 2025
1

Tiekoties ar labklājības ministru Reini Uzulnieku, Cēsu novada sociālajā jomā iesaistītie apliecināja, ka iedzīvotājiem ir […]

Renovētajā ēkā top mūsdienīgs bērnudārzs

03:00, 9. Sep, 2025

Skaistu atdzimšanu piedzīvo 1882. gadā celtā ēka Cēsīs, Dārtas ielā 1. Tajā pēc rudens brīvlaika […]

Katru vasaru kāds stūrītis krāšņāks

03:00, 8. Sep, 2025
1

Turpinot tradīciju, arī šovasar augustā notika Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkurss “Sakoptākā sēta”. Vērtēšanas komisija – […]

Stāsts nav par skolas solu, bet vērtībām

03:00, 7. Sep, 2025
6

Šovasar par Ungurmuižu rakstīts vairākkārt. Ne kā arhitektūras pērli, kuru skatīt brauc Latvijas iedzīvotāji un […]

Tautas balss

Sludinājumi