Iestājoties krēslai, piektdien Latvijas tilti iemirdzējās sveču gaismā.
Valstī izskanējušais aicinājums apliecināt vienotību savā zemē un piedalīties akcijā „Gaismas tilti” ieguva vispārēju atsaucību. Cēsu rajonā augusta krēslā visvairāk bija izgaismoti līkumotās Gaujas tilti, sākot no iztekas – mazas tērcītes Piebalgas pagastos – Jaunpiebalgas centrā, pie Gaujaskroga un Vēveriem, līdz plašam tecējumam Cēsīs. Tilti sveču gaismās iemirdzējās gandrīz pār katru upi – vai tās bija dažas sveces, vai gaismiņu simti.
Ļaužu un sveču pilns bija arī tilts pār Gauju Taurenē. Ne tikai sveces, arī lāpas to izgaismoja. Taureniešu ciemiņi – Rīgas Mateja draudzes koris un orķestris kuplināja satikšanās un vienotības mirkļus ar dziesmām. Skanēja pazīstamas melodijas un vārdi, apliecinot dziesmās mīlestību uz savu zemi, uz Latviju. Tika nodziedāta arī Latvijas valsts himna. „Vakars uz tilta izdevās negaidīti skaists, pat krāšņs, ļaužu bija necerēti daudz. Labi, ka iepriekš bijām padomājuši par satiksmes ierobežojumiem, jo caur Taureni virzās intensīva satiksme. Arī garāmbraucošie šoferi piestāja, lai būtu kopā ar akcijas dalībniekiem. Pienāca pulksten desmit un cilvēki vēl nespēja šķirties. Jaukie mirkļi tika iemūžināti fotoaparātos,” pastāstīja Taurenes kultūras darbiniece Ginta Bebre.
Priekuļu pašvaldība bija parūpējusies, lai ar iedegtu gaismu akcijas dalībniekus sagaidītu trīs nozīmīgākajos ceļos, pie lielākajiem pagasta teritorijā esošajiem tiltiem. Tos rotāja vēja sveces, kuras bija apdarinātas ar gaismas cilindru. Īpaši skaists skats pavērās pie Vaives dzirnavām, jo gaismās atmirdzēja pretējie tilti – braucēju un gājēju, kā arī Vaives upes aizsprosts. Gaismas līnija mirdzēja virs ūdenskrituma un lejtecē pie pašas ūdens virsmas.
Siltais bezvēja vakars bija lielisks sabiedrotais akcijas, kura ievadīja Latvijas 90. gadskārtas gaidīšanu, dalībniekiem. No tuvējām mājām nāca un no tālākām vietām uz tiltiem brauca veselām dzimtām. Akcija vienoja paaudzes, jo līdzi nesa un aizdedza sveci kā vecāki, tā bērni un vecvecāki. Latvijas televīzija un radio vairāk nekā stundu nodrošināja tiešraides no tiltiem dažādos Latvijas novados un galvaspilsētā. Atrodoties laukā, modernās iespējas ļāva tiešraidei radio sekot arī caur mobilajiem telefoniem. Rakstniece Nora Ikstena, pa radio uzrunājot tautu, aicināja vienotības brīdī ļauties domām ne tikai par mūsu zemi un arī par savu ģimeni, atcerēties dzimtu vairākās paaudzēs.
Komentāri