Ceturtdiena, 2. oktobris
Vārda dienas: Ilma, Skaidris

Nodokļa atvieglojums lielāks

Druva

Sākot ar nākamā gada 1. janvāri, no iedzīvotāju ienākuma nodokļa būs atbrīvoti tie lauksaimnieciskās produkcijas ražošanā un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanā gūtie ienākumi, kuri nepārsniedz četrus tūkstošus latu. To paredz Finanšu ministrijas sagatavotie likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” grozījumi, kas šonedēļ pieteikti izskatīšanai Ministru kabinetā.

Jāatgādina, ka pašlaik lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem un lauku tūrisma pakalpojumu sniedzējiem nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis no ienākumiem, kas nepārsniedz 3000 latus gadā.

Grozījumi likumā stāsies spēkā pēc to akceptēšanas valdībā un pieņemšanas Saeimā.

“Nevar teikt, ka šādas izmaiņas ir pretimnākšana mazajam ražotājam, pašnodarbinātajam. Ja summa būtu palielināta līdz sešiem tūkstošiem, tad ieguvums būtu jūtams, bet tagad ir tā, ka ar vienu roku dod, lai smuki izskatās, bet ar otru atņems. Par to jau diskutēju arī ar deputātiem un Finanšu ministrijas pārstāvi, bet būtisku skaidrojumu par ieguvumiem nesaklausīju,” sacīja sieviešu resursu centra “Prieks” valdes priekšsēdētāja, grāmatvede Biruta Mežale, kura ierasti aizstāvējusi mazo un vidējo uzņēmēju intereses, mudinājusi sievietes laukos uzsākt uzņēmējdarbību- ražot un piedāvāt dažādus pakalpojumus.

“Varu paskaidrot sīkāk, kāpēc it kā klāt pieliktais, ar nodokļiem neapliekamais tūkstotis dos maz labuma. Neapliekamā summa ir palielināta, bet tajā pašā laikā pašnodarbinātās personas, kas veic saimniecisko darbību, nākamajā gadā vairs nevarēs sociālā nodokļa maksu pierakstīt izdevumiem, neapliekamais minimums vairs netiks piemērots ne pašnodarbinātajai personai, ne apgādājamajiem,” tā B. Mežale.

“Druva” sazinājās ar vairākiem mazo uzņēmumu vadītājiem pagastos, lai uzklausītu viņu domas par saimniekošanas iespējām un vērtējumu, vai valsts nodokļu politika nebremzē darbu un attīstību.

“Uz nodokļu lietām tagad raugos mierīgāk, jo abi ar vīru esam pensionāri un viesu izmitināšana mūsu mājā ir tikai tāds papildus peļņas avots. Taču, kamēr vīram bija pašnodarbinātā statuss, vajadzēja maksāt sociālo nodokli un pelnīt pensiju, tas bija murgs. Milzīgs finansiāls slogs. Es varu saprast, cik grūti ir cilvēkiem, kuri grib strādāt un vēl nopelnīt,” sacīja z/s “Avoti“ īpašniece Baiba Bumbiere un piebilda, ka tikai tamdēļ, ka māja atrodas skaistā vietā, Līgatnes dabas taku teritorijā, viņa vēl piekrīt izmitināt kādu mierīgas atpūtas tīkotāju. “Es nezinu, cik naudas tam cilvēkam jāprasa, lai pakalpojums rentētos. Mēs vairs uz to neizejam,” tā Baibas kundze.

Līdzīgi mazā biznesa iespējas vērtēja viesu mājas “Vējaines” īpašnieks Andris Cīrulis, kurš nepaļaujas tikai uz ienākumiem no nakšņotāju izmitināšanas, bet strādā vēl citu algotu darbu.

“Es, protams, vēlētos, lai, darbojoties savā viesu mājā Veselavā, varētu nopelnīt ģimenei iztikšanu, bet tas nav iespējams. Viss jau atkarīgs arī no klientu maksātspējas. Šajā jomā arī nevar izplānot- cik atbrauks, cik nopelnīšu šomēnes, cik nākamajā mēnesī. Taču, kad vērtēju nopelnīto un to daļu, kas jāsamaksā nodokļos, tad nav nekāda prieka, jo ko gan no valsts saņemu atpakaļ?” tā Andris Cīrulis un piebilda: “Nemaz nerēķinu, cik esmu līdzekļu ieguldījis, lai viesu māju atvērtu. Ja visu kopā sarēķinātu, tad droši vien vēl vairāk kreņķētos.”

Mazie uzņēmēji sūdzas arī par to, ka jāaizpilda lieli dokumentu kalni, lai atbilstoši darbību formulētu grāmatvedības pārskatos un dokumentos Valsts ieņēmumu dienestam.

“Sadarbojos ar daudziem mazajiem uzņēmējiem un redzu, cik ļoti viņu darbu kontrolē ieņēmumu dienests. Atrod pārkāpumus un soda. Vienmēr uzsveru, ka tā ir psiholoģiska iespaidošana, kas nemotivē mazo uzņēmēju darboties aktīvāk, sekmīgāk. Un kāda ir kredītu pieejamība, kādi ir to procenti? Vienīgi, ja uzņēmējdarbību uzsāk sievietes, tad izdevīgāki noteikumi ir mikrokredītam, citādi aizdevuma procentu slogs ir milzīgs un attīstība nesanāks,” analizēja Biruta Mežale un piebilda, ka vienīgais ērtais atspaids vietējiem uzņēmējiem, ražotājiem ir pagastos izveidotās krājaizdevu sabiedrības. Izmantojot šo institūciju pakalpojumus, uz priekšu tikuši uzņēmēji Raunā, Straupē, Zosēnos, Taurenē.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ieriķu kopienai "kājas aug" bibliotēkā

03:00, 12. Sep, 2025

Ieriķu bibliotēka ir uzskatāma par vietu, kur sāka izveidoties kopienas aktīvo iedzīvotāju grupas iedīglis. Par […]

Tēva dienas ieskaņā dodas pārgājienā

03:00, 11. Sep, 2025
2

Tēva dienu atzīmēsim šo svētdien, 14. septembrī, bet jau aizvadītajā svētdienā ģimenes bija aicinātas uz […]

Iepazīst sociālajā jomā paveikto un nepieciešamo

03:00, 10. Sep, 2025
1

Tiekoties ar labklājības ministru Reini Uzulnieku, Cēsu novada sociālajā jomā iesaistītie apliecināja, ka iedzīvotājiem ir […]

Renovētajā ēkā top mūsdienīgs bērnudārzs

03:00, 9. Sep, 2025

Skaistu atdzimšanu piedzīvo 1882. gadā celtā ēka Cēsīs, Dārtas ielā 1. Tajā pēc rudens brīvlaika […]

Katru vasaru kāds stūrītis krāšņāks

03:00, 8. Sep, 2025
1

Turpinot tradīciju, arī šovasar augustā notika Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkurss “Sakoptākā sēta”. Vērtēšanas komisija – […]

Stāsts nav par skolas solu, bet vērtībām

03:00, 7. Sep, 2025
6

Šovasar par Ungurmuižu rakstīts vairākkārt. Ne kā arhitektūras pērli, kuru skatīt brauc Latvijas iedzīvotāji un […]

Tautas balss

Sludinājumi