Ceturtdiena, 2. oktobris
Vārda dienas: Ilma, Skaidris

Lietavu dēļ nevar nokult labību

Druva
200809022131198345

“Ķeram laiku. Tādu rudeni neatceros. Protams, ir augustā lijis, bet ne jau tik daudz,” saka Veselavas pagasta zemnieku saimniecības “Marģeri” pārvaldnieks Andis Elviņš, bet Raiskuma pagasta zemnieku saimniecības “Dumbrāji” saimnieks Einārs Lācis vēl piebilst: “Citus gadus septembra sākumā mazgājām kombainus un likām gulēt.”

Laika apstākļi augustā neļāva zemniekiem iziet druvās. Nogatavojušās vārpas, lietus pielietas, sliecas pie zemes, lūst. Tīrumi slapji, kombaini grimst. “Pirmajā kūlumā graudu mitrums bija 28 procenti, pirmdien vairs tikai 18. Graudu kvalitāte šoruden ļoti slikta,” stāsta Einārs Lācis un uzsver, ka cena par graudiem, protams, atkarīga no to kvalitātes. “Dumbrājos” graudaugi aizņem 450 hektārus, tiek audzēts viss, izņemot auzas. Nokulti vien simts hektāri. Jau tagad saimnieks lēš, ka ap simts hektāriem rudzu var nākties norakstīt. “Nav vērts laist kombainu tīrumā. Ne vienreiz vien kombains nogrima,” saka Einārs Lācis un piebilst, ka šī vasara daudzus zemniekus pievīlusi.

“Marģeros” nokulta puse no simts hektāriem labības lauku. Gan “Dumbrājos”, gan “Marģeros” izaudzētais tiek pārdots Vidzemes agroekonomiskajai kooperatīvajai sabiedrībai. Andis Elviņš slavē kooperācijas iespējas, jo pašam nav jādomā, kur graudus likt. “Šoruden bez graudu žāvēšanas neiztikt. Pirmdien miežu kūlumam mitrums bija 21,7 procenti. Ja graudi mitrāki par 22 procentiem, nekuļu, rodas problēmas ar kaltēšanu,” pieredzē dalās Andis Elviņš un pauž gandarījumu, ka pašam ir sava kalte. Ja nebūtu, grūti iedomāties, ko darītu.

Šonedēļ kooperatīvs “Rauna” Cimzā uzstādīs jaunu ar malku kurināmu kalti. Zemnieki varēs sa-ņemt kaltes pakalpojumu. Vakar labību sāka kult Raunas pagasta zemnieku saimniecībā “Krastiņi”. Saimnieks Ivars Grahoļskis atzīst, ka mieži viņa tīrumos nav padevušies, pavasarī sausuma dēļ nevienādi sadīguši, pārējie graudaugi gan. “Vajadzētu nedēļu laba laika, tad arī tos simts hektārus nokultu. Lopbarībai derēs, ka tik tiktu uz lauka,” saka Ivars Grahoļskis un piebilst, ka saimniecībai vēl rezervē pērnie graudi, vismaz nav jāuztraucas, ka nav lopiem ko dot.

“Puse ražas pazudusi,” saka Raunas pagasta zemnieku saimniecības “Graudiņi” saimnieks Andris Graudiņš. Saimniecība pārdod graudus lopbarībai un sēklai. 54 hektāros

aug auzas, mieži, ziemas kvieši, miežu un zirņu mistrs. “Mieži gatavi, zirņi birst un dīgst. Žēl skatīties uz laukiem,” saka saimnieks. Vajadzētu pusotru nedēļu, lai varē-tu visu nokult, jo “Graudiņu” lauki atrodas dažādās vietās pagastā.

”Ja graudu cena būtu pagājušā gada līmenī, būtu labi. Būs daudz zemas kvalitātes , lopbarības graudiem būs zema cena, tas, protams, ietekmēs ienākumus,” domās dalās Andris Graudiņš un piebilst, ka, tāpat kā citus gadus, graudaugu laukiem skādi nodarījušas arī mežacūkas.

Lai cik nepatīkamus pārsteigu-mus sagādā daba, zemniekam ar tiem jārēķinās. “Jāstrādā tālāk, ko citu,” saka Andis Elviņš.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ieriķu kopienai "kājas aug" bibliotēkā

03:00, 12. Sep, 2025

Ieriķu bibliotēka ir uzskatāma par vietu, kur sāka izveidoties kopienas aktīvo iedzīvotāju grupas iedīglis. Par […]

Tēva dienas ieskaņā dodas pārgājienā

03:00, 11. Sep, 2025
2

Tēva dienu atzīmēsim šo svētdien, 14. septembrī, bet jau aizvadītajā svētdienā ģimenes bija aicinātas uz […]

Iepazīst sociālajā jomā paveikto un nepieciešamo

03:00, 10. Sep, 2025
1

Tiekoties ar labklājības ministru Reini Uzulnieku, Cēsu novada sociālajā jomā iesaistītie apliecināja, ka iedzīvotājiem ir […]

Renovētajā ēkā top mūsdienīgs bērnudārzs

03:00, 9. Sep, 2025

Skaistu atdzimšanu piedzīvo 1882. gadā celtā ēka Cēsīs, Dārtas ielā 1. Tajā pēc rudens brīvlaika […]

Katru vasaru kāds stūrītis krāšņāks

03:00, 8. Sep, 2025
1

Turpinot tradīciju, arī šovasar augustā notika Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkurss “Sakoptākā sēta”. Vērtēšanas komisija – […]

Stāsts nav par skolas solu, bet vērtībām

03:00, 7. Sep, 2025
6

Šovasar par Ungurmuižu rakstīts vairākkārt. Ne kā arhitektūras pērli, kuru skatīt brauc Latvijas iedzīvotāji un […]

Tautas balss

Sludinājumi