
Šās vasaras nogale ne vienam vien atmiņā paliks ar kādu nepatīkamu tikšanos ar sirseņiem jeb iršiem. To šovasar patiesi daudz.
“Katru vasaru kaut kur pie mājas kokos vai klētī bijis
pūznis. Tagad iemitinājušies bēniņos,” stāsta Stalbes pagasta “Sidrabaušu” saimnieks Guntis Pužuls un piebilst, ja vakarā, kad istabā gaisma, sitas logā, tad skaidrs, ka tepat kaut kur dzīvo. Pirms pāris nedēļām saimnieks bēniņos ieraudzījis, ka sirseņi taisa pūzni. Vēl tagad nav pabeigts. “Ja nekaitina, nav agresīvi, lai dzīvo. Līdz šim neviens mums nav iekodis,” saka saimnieks. Vakaros gan durvis uz bēniņiem jāver ciet, citādi nelūgtie viesi lido istabās.
Rozulietei Daigai Kūriņai nepaveicies. Lasījusi bumbierus, viens kritis un iztraucējis sirseni, tas iedzēlis augšdelmā. “Ar sirdi palika tā jocīgi, iedzēru suprastīnu, viss kārtībā. Arī uztūkums nav pārāk liels,” stāsta Daiga un piebilst, ka pēc kamenes dzēliena gan kāja sapampusi.
Latvijā zināmas 12 lapseņu sugas. Lielākā
ir sirsenis jeb irsis (Vespa crabro), sasniedz trīsarpus centimetru garumu, veido
bumbierveidīgas ligzdas ēkās un koku dobumos. Tie ir sabiedriski kukaiņi, kas dzīvo saimēs. No papīram līdzīgas substances, ko iegūst no satrupējušas koksnes, to sakošļājot un samitrinot ar siekalām, lapsenes veido pūžņus. Saimi dibina pārziemojusi mātīte, kas dēj olas un izaudzē pirmos pēcnācējus. Vēlāk par ligzdas paplašināšanu, kāpuriem un mātīti rūpējas „strādnieki”. Jaunās mātītes, ja iet bojā ligzdas dibinātāja, var dēt olas. Vasaras kļūst karstākas, tas ietekmē kukaiņus, tie jūtas labāk. Aukstā vasarā irši laiž pasaulē vienu paaudzi, bet siltā – divas vai trīs. Rudenī no neapaugļotām olām attīstās mātītes un tēviņi, kas pārojas. Iestājoties aukstam laikam, apaugļotās mātītes dodas pārziemot nevis ligzdā, bet citā slēptuvē, pārējie pieaugušie īpatņi apēd ligzdā palikušos kāpurus un kūniņas un iet bojā.
Kā atzīst zinātāji, sirseņi ir diezgan miermīlīgi, kodīs tikai tad, ja cilvēks piegājis tuvu pūznim. Sirseņi ir plēsēji, pārtiek no kukaiņiem un maitas, neatsakās arī no cilvēka radītām barošanās iespējām, piemēram, saldumiem un zivīm. Cilvēku reakcija, ieraugot lapseni vai irsi, ir atšķirīga. Viens sāk kliegt, mēģina, vicinoties ar rokām, aizdzīt lidoni prom. Cits mierīgi noskatās uz lidojošo kukaini
pārliecībā – ja neaiztikšu, nedzels. Lapsenes ir ļoti gudras, spēj mācīties, atšķirt figūras, krāsas, smaržas. Tās riņķo apkārt, lai izzinātu, nevis dzeltu, kamēr neapmierinās ziņkāri, nelidos prom. Ja ir stipri nervi, vislabāk ļaut, lai lapsene izrāpo krustām šķērsām seju un ķermeni. Tas uzdzen adrenalīnu, taču tad kukainis drīzāk aizlidos.
No bišu, iršu un lapseņu kodumiem visvairāk ir jāuzmanās tiem, kuri cieš no jebkāda veida alerģijas.
Arī Katastrofu medicīnas centra (KMC) mājas lapā rakstīts par lapsenēm. Kā uzsver direktors Mārtiņš Šics, koduma sekas katru iespaido citādāk. Var pietikt arī ar vienu kodienu. “Dzīvībai bīstamo dozu grūti noteikt, tas atkarīgs arī no koduma vietas, visbīstamākais ir galvas apvidus, limfmezgli, elpošanas ceļi. Pēc kodiena cilvēkam paaugstinās temperatūra, parādās pampums, paātrinās sirdsdarbība, var sākties alerģiskas reakcijas, dažkārt nepieciešama ārstu palīdzība. Lai izsargātos no lapseņu dzēlieniem, jāatceras, ka tām garšo saldumi. Vienmēr, īpaši brīvā dabā, pirms bāzt mutē, jāpievērš uzmanība auglim, ogai vai glāzē esošajam saldinātajam dzērienam, jāapskatās, vai tur nav lapsene. Bīstamākā situācija, ja kodums ir mutes dobumā, tas var apdraudēt dzīvību, jo piepampstot koduma vietai, cietušais var nosmakt. Tā kā lapsenes labi atšķir smaržas, vēlams, dodoties dabā, izvairīties no spēcīgi smaržojošu vielu, arī kosmētikas lietošanas. Var lietot speciālus līdzekļus insektu atbaidīšanai. Staigājot basām kājām, būt tālredzīgiem, lai pasargātu kājas no kodieniem. Ieraugot lidojošo kukaini, nemēģiniet ar straujām kustībām tikt ar to galā,” padomu dod mediķis. Ja tomēr neveiksmes gadījumā lapsene, bite vai irsis jau ir iedzēlis mutes dobumā, nekavējoties jāsauc neatliekamā palīdzība, un līdz mediķu atbraukšanai cietušajam jādod sūkāt ledu vai dzert aukstu ūdeni. Lai mazinātu pietūkumu, sakosto vietu vajag dzesēt no ārpuses, liekot klāt aukstas kompreses.
Taču ne katrs ir ar mieru sadzīvot ar sirseņiem kaimiņos. Dažs pats mēģina tos iznīcināt, cits aicina palīgā speciālistus. “Ir bijuši zvani, lai braucam iznīcināt kādu sirseņu pūzni. Tagad to nedarām,” saka Cēsu ugunsdzēsēju brigādes dispečers Aigars Vindačs un piebilst, protams, ja nav dzīvībai bīstama situācija.
Cīņā ar sirseņiem, bitēm, lapsenēm un citiem kukaiņiem, kā arī insektiem var palīdzēt SIA “Arkāns” speciālisti, kas strādā visā Latvijā. “Jau no augusta vidus ik dienu saņemam vismaz piecus pieteikumus. Reāli aizbraucam uz trim, jo sniedzam maksas pakalpojumu,” stāsta firmas direktors Artis Banders un piebilst, ka šovasar ļoti aktīvas ir arī meža bites. Firmas speciālisti pēc klienta vēlmes gan iznīcina sirseņu pūžņus, gan tos savāc un izlaiž mežā. “Ir gadījies, ka arī mums kāds sirsenis iedzēlis. Izmantojam sentēvu padomus. Uzreiz koduma vietā pieliek zemi un nosien ar marli, var arī dzēliena vietai uzlikt sasmalcinātu aspirīna tableti,” pieredzē dalās Artis Banders un uzsver, ka tas jādara tūlīt pēc sirseņa dzēliena, kavēties nedrīkst.
Komentāri