
Veselavas pagasta “Kraujas” atrodas privātmāju pudurī, kur visi saimnieki rūpējas par apkārtējo vidi, cenšas sakopt un uzturēt ziedošus pagalmus. No šosejas “Kraujas” paslēpj saimnieku izkopta bērzu audze un dīķis. “Arī garāmbraucēji pamet aci. Kad jau viss kārtīgs, neievēro, bet, ja būs aizaudzis, uzreiz redzēs,” saka saimnieks Aivars Štāls. Nogriezties uz māju aicina mājvārda zīme, kuru atsvaidzina ziedošu begoniju pods, tad garām flokšu dobei, divām skujeņu grupām un ciemiņi ir pagalmā.
“Pagalmam jābūt tādam, lai var iziet ārā, atpūsties un vietas pietiek. Visiem patīk, ka te daudz brīvas telpas. Ko pļaut gan daudz, ap pusotra hektāra, daļu kaimiņš sienam nopļauj,” saka saimnieks un aicina pavērties apkārt. Viss te paveikts tikai pašu spēkiem, īstenojot idejas, kuras nav noskatītas ne žurnālos, ne kaimiņos, tās tiek iedzīvinātas, vērtējot savu pagalmu.
Zem galda un soliem bruģis, Aivars piebilst, ka drīzumā taps arī nojume. Gan jau būs arī kamīns. Nobruģēta vieta pie saimniecības ēkas, kur stāvēs suņu būda. Suņa arī vēl “Kraujās” nav. Lieliem un maziem Aivars uzslējis šūpoles, atbilstošas katra varēšanai. Ābelēs un pie šūpolēm vieta atrasta nelieliem putnu būrīšiem, tajos labprāt mājojot zīlītes. Kā savdabīgs akcents – zaļa bumba – turpat līdzās ir apcirptā mežābele. Akmeņu grupas labi iederas zālienā. Pie saimniecības ēkas zied hortenziju kupenas. Pagalmā visredzamākajā vietā karoga masts, ap to zied puķes. Karogs pār “Kraujām” plīvojot valsts svētkos un ģimenei nozīmīgās dienās.
“Kad kaut ko izdarām, pēc tam skatāmies, kas vēl vajadzīgs, kas iederētos,” saka Aivars un piebilst, ka labprāt kaut ko interesantu atnes no meža – gan koku zarus, gan aļņu un staltbriežu ragus, viens atradis vietu pie mājas ieejas durvīm, arī savdabīgam akmenim viņš nepaiet garām.
Pie mājas daudz puķu, tās zied nelielās grupās, bet puķu dārzs ar ziedošām dālijām atrodas attālāk un labi redzams no šosejas puses un kaimiņmājām.
Pie iebraucamā ceļa divās grupās skujeņi jau zaļo, zīmēta liela pakavveida dobe, kurā arī tiks stādīti mūžzaļie krūmi.
Ciemiņu uzmanību, protams, piesaista dīķis pie mājas. Tā vidū maza mājiņa. Saimnieks sameistarojis meža pīlēm. Tās tik lidinoties apkārt, ligzdot neuzdrošinoties, toties pa vasaru te mājvietu bija atradusi lakstīgala. Klusākos vakaros var arī vērot, kā ūdenī zivis lēkā. Dīķmalā bērzi, pīlādži. Nudien, grūti iedomāties, ka te kādreiz viss bijis aizaudzis.
Saimniekam pajautāju, kas pagalmā nav paša rokām radīts, izņemot, protams, puķes, par kurām rūpējas gan mamma, gan dzīvesbiedre.
“Aka. Raku gan, bet grodus lika meistari,” uzreiz atbild Aivars un piebilst, ka māju cēlis kopā ar tēvu. Tuvākajā apkārtnē tāda viena, kas tapusi bez citu lielas palīdzības.
Komentāri