
Nedēļas nogalē Cēsīs, Turku kapos, pie Līgatnes pārceltuves un rehabilitācijas centra “Līgatne” plīvoja Eiropas mantojuma dienu karogi.
Kaut brīvdienas bija aukstas, daudzi Latvijā tāpat kā Eiropā iesaistījās kustībā, lai iepazītu un apzinātu kultūras mantojumu vērtību, to neparasto, kas ir mūsu bagāžā,
ko ikdienā neredzam, neiedomājam.
Eiropas kultūras mantojuma dienas tika atklātas Līgatnes rehabilitācijas centrā. “Mums bija plaša izvēle, kur rīkot šo dienu atklāšanu. Meklējām interesantāku, neparastāku objektu. Domas nedalījās – Līgatne ir pelnījusi šo uzmanību,
padomju gados būvētais bunkurs, kurā x stundā patvertos un strādātu Latvijas valdība, ir interesants gan mums pašiem, gan citiem,” “Druvai” sacīja Valsts pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis.
Uzrunājot interesentus, speciālistus, pašvaldību pārstāvjus, viņš atgādināja, ka kultūras mantojums ir vērtība sabiedrībai, bet tas nav tikai muižas, pilis, baznīcas, parki, arheoloģiskie pieminekļi. Kultūras mantojuma jēdziens ir daudz plašāks.
“Mēs, mantojuma sargātāji, saskaramies vien ar to pieminekļu, kuri iekļauti aizsargājamo sarakstā, īpašniekiem. Eksperti pieminekļus sarakstā iekļauj pēc vērtību skalas. Svarīgi sargāt mantojumu ne tikai ar likumiem,” sacīja Juris Dambis un aicināja ikvienu ikdienā ieraudzīt tās vērtības, kas mums apkārt. Kultūras ministre Helēna Demakova uzrunā Eiropas kultūras dienu dalībniekiem, rīkotājiem un apmeklētājiem uzsvērusi, ka kultūras mantojums nav tikai pieminekļi, tā ir telpa, kurā dzīvojam. “Svarīgi apzināties, ka kultūras mantojums veidojas nepārtraukti. Arhitekti, mākslinieki rada vērtības, kas būs rītdienas mantojums,” raksta ministre.
Rehabilitācijas centra “Līgatne” direktors Artūrs Ērglis atgādināja, ka laiku griežos bieži rīkojas pēc principa – veco nost. ” Latvijā ko neparastāku par Līgatnes bunkuriem grūti atrast. Tie uzbūvēti vien 1982. gadā, bet jau ir vēsture, mantojums, kas nododams nākamajām paaudzēm,” sacīja direktors.
Par to, ka lietu vērtību nosaka mūsu attieksme pret tām, atgādināja Līgatnes mērs Ainārs Šteins. “Pirms trim gadiem Līgatnē saaicinājām speciālistus un runājām par pilsētu. Apzinājām tās vērtību. Līdz tam dzīvoju koka barakā, kas tā nedaudz brūk kopā, jumts tek, naktī jāiet uz aukstu ķemertiņu. Tagad pēc trim gadiem es dzīvoju koka ēkā, kurai teju teju griesti vairs netecēs, un man ir bauda naktī iet uz ķemertiņu, jo daudzi nemaz nezina, ko tas nozīmē. Es dzīvoju vienīgajā šāda tipa arhitektūras kompleksā ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā – Līgatnes papīrfabrikas vēsturiskajā centrā, ” sacīja Ainārs Šteins, bet rajona padomes priekšsēdētājs Andris Neimanis, uzsverot kultūras mantojuma nozīmību un izpratni par to, atzina, ka, sakārtojot Raunas pilsdrupas, labiekārtojot pagasta centra apkārtni, iepazīstot, kļuvis par patiesu kultūras mantojuma saglabāšanas un sargāšanas fanu.
Svinīgajā pasākumā klāt bija arī Baltijas jūras valstu kultūras mantojuma darba grupas koordinatore Marianna Vektimeki. Viņa pauda pārliecību, ka pēdējos gados esam sapratuši, kas ir īpašais, atšķirīgais un kopīgais Baltijas reģionā, snieguši viens otram atbalstu, apmainījušies ar informāciju. “Mums jāzina vēsture, lai nepieļautu vēstures kļūdas. Šajā reģionā vienīgi Baltijas valstīs ir saglabājies padomju mantojums, tas mums ir jāapzinās,” uzsvēra somiete.
Nākamā gada Eiropas mantojuma dienu tēma – “Kultūras mantojums un mūsdienu izaicinājums”.
Komentāri