“GE Money Bank Autolīzings” veiktajā pētījumā noskaidrots, ka vidzemnieki zemu vērtē
valsts ceļu kvalitāti un satiksmes drošību, bet ir apmierināti ar ceļu policijas darbu
Ar ceļu un ceļa zīmju kvalitāti Vidzemē ir neapmierināti 80,1 % iedzīvotāju, 79,5 % domā, ka Latvijā satiksmes drošība ir slikta, bet 60,5% piekrīt, ka ceļu policijas uzraudzība ir pietiekama. Vissliktāk valsts ceļus vērtē Latgalē (86,2%), bet gandrīz ceturtā daļa Pierīgas iedzīvotāju ir apmierināta ar valsts autoceļiem.
Pētījums veikts sešās Eiropas valstīs, gluži kā Latgales iedzīvotāji, arī 86 % čehu domā, ka autoceļu kvalitāte Čehijā ir nepietiekama. Vispozitīvāk noskaņotie ir vācieši – tur vairāk nekā puse iedzīvotāju ir apmierināti ar valsts ceļiem.
Aptaujātajās valstīs visnedrošāk uz ceļiem jūtas tieši Latvijā. Vidzemē 79,5 % autovadītāju uzskata, ka satiksmes drošība ir slikta, bet 64,9% domā, ka Latvijas autobraucēji ir agresīvi, kas ir visaugstākais rādītājs valstī.
Ceļu policija gan pastiprinājusi cīņu ar agresīviem braucējiem, īpaši izmantojot netrafaretās ceļu policijas automašīnas. Un rezultāti ir iespaidīgi: 2007. gada astoņos mēnešos par agresīvu braukšanu sodīti vien 300 auto vadītāji, šogad jau 1122. Cits jautājums, vai agresīvo braucēju skaits tāpēc ir samazinājies.
Aptuveni 48 % Vidzemes iedzīvotāju, vadot auto, regulāri klausās radio translēto informāciju par ceļu satiksmes negadījumiem, līdzīgi rīkojas arī 72 % vāciešu. Latvijā
vismazāk šāda informācija interesē kurzemniekus (46,4%), bet Eiropā – čehus (28%).
Vidzemnieki ir apmierināti ar ceļu policijas darbu un maksimālo atļauto braukšanas ātrumu, šādās domās ir 60,5 % aptaujāto. Vissliktākās domās ir Latgalē – tur tikai piektā daļa piekrīt tam, ka ceļu policijas uzraudzība ir pietiekama.
Tāpat vidzemnieki vismazāk gribētu paaugstināt maksimālo braukšanas ātrumu, to atbalsta tikai 28,5 %. Visneapmierinātākie ar atļauto braukšanas ātrumu ir Pierīgas iedzīvotāji, to gribētu mainīt aptuveni 41 % aptaujāto, pārsvarā vīrieši. Kopumā gandrīz 70 % Latvijas autovadītāju ir apmierināti ar pieļaujamo maksimālo ātrumu, lai gan kādā citā pētījumā 78 % Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka mēdz to pārsniegt. Visvairāk tas vērojams vecuma grupā no 21 līdz 30 gadiem.
Apgalvojumam “sievietes brauc drošāk nekā vīrieši” piekrīt 58 % vidzemnieku. Līdzīgi domā arī 64 % rumāņu, bet visnepārliecinātākie par sieviešu braukt prasmi ir Pierīgas iedzīvotāji (47,2%), Vācijā un Ungārijā – attiecīgi tikai 40 % un 44 %.
59 % čehu uzskata, ka neuzmanīgākie braucēji ir vecāki vīrieši, kuri brauc PSRS ražotās automašīnās. Tikmēr Vidzemē un Ungārijā šādi domā aptuveni trešā daļa aptaujāto, bet Polijā – piektdaļa.
Sagatavojis Jānis Gabrāns
Komentāri