Ceturtdiena, 2. oktobris
Vārda dienas: Ilma, Skaidris

Zinātkārie sabrauca Āraišos

Druva
200810040025028328

Svētdien daudzu senatnes interesentu ceļi veda uz Āraišiem. Te notika seno amatu tirgus. Tajā varēja izzināt, iepazīt, kā senlaikos saimniekojuši dažādās valstīs.

Seno amatu tirgus notika ES programmas „Kultūra 2000″ un Kultūras ministrijas finansētā starptautiskā projekta „Live ARCH” ietvaros. Brīvdabas arheoloģiskie muzeji no Nīderlandes, Zviedrijas, Norvēģijas, Vācijas, Lielbritānijas, Itālijas, Ungārijas un Latvijas apvienojušies projektā, lai pētītu, pilnveidotu un popularizētu dzīvo vēsturi , kā arī stāstītu sabiedrībai par vēsturi un radītu lielāku interesi par Eiropas kopīgo kultūras mantojumu. Latviju šajā projektā pārstāv nodibinājums “Āraišu ezerpils fonds”.

“Te reizē ir izzināšana, jo satikušies amatnieki – vēsturnieki, kuri izpētījuši kādu konkrētu amatu, pierādījuši, ka kādreiz darīts tieši tā, kam arī iespēja parādīt un pastāstīt, kā senos amatus darīja Latvijas teritorijā,” “Druvai” sacīja senās vēstures rekonstrukcijas grupas “Gerdene”, kurā darbojas madonieši un cēsnieki, zāļu sieva Līga Eglīte un piebilda, ka tās dalībnieki apguvuši visu ikdienas dzīvei nepieciešamo – pagatavot apģērbu, ēdienu, darba rīkus, arī sevi izdakterēt. Un daudziem bija interesanti pavērot, kā strādāja mūsu senči no 11. līdz 14.gadsimtam.

Līga arī pastāstīja, ka šādos pasākumos viņai patīkot parunāties ar cilvēkiem par augiem. Lietuviešiem allaž pavaicājot par nacionālo augu rūtu, reti kurš vīra cilvēks zinot puišu zāli – lupstāju, tāpat kā saimnieces nezināšanas dēļ kā garšvielu neizmanto raudeni.

“Interesantākais, ka Āraišos sabraukuši dažādu valstu pārstāvji. Vienu un to pašu amatu darām līdzīgi, bet tomēr ar citu pieeju,” atzina “Senās vides darbnīcas” pārstāve Ieva Pīgozne un uzsvēra, ka tā ir iespēja gan pašiem ko uzzināt, gan parādīt savu senču amatu gudrības.”Senās vides darbnīcas” dalībnieki rādīja, kā no alvas un bronzas izgatavot rotas lietas.

Āraišos kūpēja ugunskuri, tajos tika dedzināti podi, gatavots ēdiens, kalts metāls, krāsota dzija. “Bijām patiesi pārsteigti par cilvēku lielo interesi. Seno amatu tirgus bija iecerēts vien kā projekta pasākums – pieredzes apmaiņa,” atzina Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodaļas “Āraišu arheoloģiskais ezerparks” vadītāja Anda Vilka un piebilda, ka arī turpmāk tiks rīkoti līdzīgi pasākumi.

Diemžēl jauko noskaņu un daudzas dalībnieku ieceres izmainīja lietus gāze. “Tikko biju sākusi aust, viss salija, dzija slapja, neko vairs nevar izdarīt,” sacīja audēja Dagnija Kupče no Cēsīm. “Gribējām Āraišos pavadīt jauku rudens dienu. Bija patiešām interesanti, bet pat nepaguvām pieiet pie visu valstu amatniekiem, kad sākās lietus. Nācās mukt uz mašīnu,” pirms prombraukšanas “Druvai” sacīja Kārkliņu ģimene no Siguldas.

Lai arī modernās tehnoloģijas pārņem pasauli, daudzus cilvēkus aizvien vairāk interesē senatne. Tam apliecinājums bija seno amatu tirgus Āraišos.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ieriķu kopienai "kājas aug" bibliotēkā

03:00, 12. Sep, 2025

Ieriķu bibliotēka ir uzskatāma par vietu, kur sāka izveidoties kopienas aktīvo iedzīvotāju grupas iedīglis. Par […]

Tēva dienas ieskaņā dodas pārgājienā

03:00, 11. Sep, 2025
2

Tēva dienu atzīmēsim šo svētdien, 14. septembrī, bet jau aizvadītajā svētdienā ģimenes bija aicinātas uz […]

Iepazīst sociālajā jomā paveikto un nepieciešamo

03:00, 10. Sep, 2025
1

Tiekoties ar labklājības ministru Reini Uzulnieku, Cēsu novada sociālajā jomā iesaistītie apliecināja, ka iedzīvotājiem ir […]

Renovētajā ēkā top mūsdienīgs bērnudārzs

03:00, 9. Sep, 2025

Skaistu atdzimšanu piedzīvo 1882. gadā celtā ēka Cēsīs, Dārtas ielā 1. Tajā pēc rudens brīvlaika […]

Katru vasaru kāds stūrītis krāšņāks

03:00, 8. Sep, 2025
1

Turpinot tradīciju, arī šovasar augustā notika Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkurss “Sakoptākā sēta”. Vērtēšanas komisija – […]

Stāsts nav par skolas solu, bet vērtībām

03:00, 7. Sep, 2025
6

Šovasar par Ungurmuižu rakstīts vairākkārt. Ne kā arhitektūras pērli, kuru skatīt brauc Latvijas iedzīvotāji un […]

Tautas balss

Sludinājumi