
Gaujas Nacionālā parka (Gaujas NP) valsts vides inspektori maluzvejnieku nelikumīgi iegūto
lomu atdeva apēst Līgatnes dabas taku lācenēm – Ilzītei un Līzītei. Lašu izbarošanas mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību lašveidīgo zivju – lašu, taimiņu un foreļu – aizsardzībai nārsta periodā.
“Lašveidīgo ķeršanu nārsta laikā nevaru nosaukt citādi kā vien par cūcību. Man liekas, ka maluzvejnieki vienkārši neapzinās, kādu postījumu nodara dabai,” tā Līgatnes dabas taku vadītājs Jānis Andrušaitis.
Četri laši, iespējams, ka divi ir taimiņi, tika atrasti Gaujas krastā Inčukalna pagasta teritorijā. “Gājām gar upi, pretim nāca viens cilvēks, tad otrs. Skatījāmies, ka upes krastā zāle izmīdīta, nedaudz tālāk bija noliktas četras zivis. Ieraudzījām arī cilvēku hidrotērpā. Jautāts, ko te dara, atteica – peld un par lašiem neko nezina. Un es jau nevaru pierādīt, ko viņš tur zem ūdens darīja,” piedzīvoto stāstīja Gaujas NP valsts vides inspektors Mārtiņš Blaus un piebilda, ka, saskatot iespējamo pārkāpumu, par ko varētu sodīt arī kriminālkārtā, inspektori izsaukuši Siguldas policiju. Trīs draugi tika aicināti sniegt paskaidrojumus, lietu tālāk izmeklēs policija. Valsts vides inspektori gan nopūšas – šie vīri ir iespējamie maluzvejnieki un, visticamāk, neko pierādīt neizdosies, jo pieķert viņus loma izvilkšanas brīdī nav izdevies.
Radītie materiālie zaudējumi ir 1200 latu (viena laša cena, ja tas ķerts nelikumīgi nārsta laikā un aizsargājamā dabas teritorijā, ir 300 latu). Kopā loms svēris vien ap desmit kilogramu. Zivis, iespējams, ķertas tīklā, kas bijis piesiets pie armatūras stieņa, jo arī tāds atrasts krastmalā.
Inspektori skaidroja, ka nārsta laikā lašveidīgās zivis noķert nav grūti, jo tās mīt seklumā, ir neapdomīgas, bezbailīgas. “Kā apdullušas no mīlas priekiem. Izklausīsies dikti tieši – lašiem šis ir seksa laiks, tāpēc var gandrīz ar rokām saķert. Un ļoti žēl, ka ir cilvēki, kas tā rīkojas. Daudz lašu ikru aiziet bojā, tos apēd citas zivis, liela daļa netiek atpakaļ jūrā,” uzsvēra valsts vides inspektore Dzintra Klauģe, piebilstot, ka maluzvejnieku sliktos darbus ir grūti ieraudzīt – tīklus, murdus liek nakts melnumā.
Gaujas NP preses sekretāre Līga Eglīte precīzi minēja akcijas mērķi –
jāmudina par zivīm interesēties kā dabas daļu. Diemžēl par zivi biežāk priecājas, kad tā ir uz šķīvja.
Ja lācenes Ilzīte un Līzīte prastu runāt, tad noteikti bilstu: “Mēs labāk tos lašus pašas būtu Gaujā noķērušas!” Ne velti ikvienam no dabas taku apmeklētājiem, kuri noraudzījās, kā ar lašiem mielojas lācenes, nāca prātā ainas no dabas filmām – lācis upmalā tup uz akmens un ar ķepu ķeksē treknu lomu.
“Ikdienas ēdienkartē lācenēm ir ogas, augļi, arī āboli, maizīte un sausā, kombinētā barība, kas bagāta ar vitamīniem un minerālvielām. Pie zivīm maltītē nav pieradušas, bet tās ir olbaltumvielām bagātas. Zinot, cik ļoti lācenēm garšo krabju nūjiņas, skaidrs, ka līdz vakaram lašus notiesās,” sacīja Velga Vītola, sniedzot atbildi neticīgajiem apmeklētājiem, kuri vēroja, kā lācenes iesmaržojās, izvalstoties lašos, nogūlās blakus, atzīstot par teritorijai piederošiem, bet pie maltītes neķērās.
“Neredzējāt visu, ko Līzīte darīja – izplēsa kārtīgu kumosu no lašu muguras. Kad visi būsim prom, ķersies pie ēšanas. Jo interese ir liela. Ja tik garšīgu ēdamo pazītu, uzkluptu tam tūlīt. Lāčiem garšo zivis, svaigas tās labprāt ēstu arī mežacūkas, vilki, lapsas,” vērtēja Velga Vītola.
Vēl izskanēja jautājums, kāpēc lašus nevarēja atdot cilvēkiem. Vides inspektori paskaidroja, ka konfiscētās lašveidīgās zivis ilgāku laiku atradušās ārpus ūdens, siltumā, tādēļ cilvēku uzturā nav lietojamas. Tika nolemts, ka šādos gadījumos zivis var izbarot meža dzīvniekiem, tā tās atdāvinot atpakaļ dabai.
Komentāri