Priekuļu laukaugu selekcijas institūtam šis gads nav bijis viegls. Institūta direktors Ritvars Leitens situāciju vasaras beigās raksturo pat kā kritisku, taču vērtē, ka grūtākais periods ir jau pagātnē. Lai pārvarētu finansiālo krīzi, pieņemts lēmums par štatu samazināšanu, zinātnisko grupu apvienošanu un tikai vienas administratīvās ēkas izmantošanu.
Taupīs elektroenerģiju un samazinās štatus
Ritvars Leitens neslēpj: „Vasaras beigās prognozes par institūta turpmāko darbību bija ļoti drūmas, taču, pateicoties savlaicīgai problēmas pamanīšanai un operatīvai darbībai, situācija ir krietni uzlabojusies. Ja mēs tikai šobrīd secinātu, ka pastāv ekonomiskās grūtības, iespējams, būtu jau par vēlu.
Ekonomiskās krīzes laikā, kas mūs visskaudrāk skārusi tieši 95. jubilejas gadā, galvenais mērķis ir saglabāt valsts noteiktās funkcijas, kas apstiprinātas arī institūta stratēģijā.”
Lai pārvarētu ekonomiskās grūtības, selekcijas institūts ieviesis taupības režīmu. Ziemas sezonā tiks izmantots tikai viens no abiem institūta administratīvajiem korpusiem. R. Leitens vērtē, ka šādi būs iespējams ietaupīt vairākus tūkstošus latu. Plānots priekšdienām izvērtēt ēku izmantošanas iespējas un efektivitāti.
Lai taupītu, no astoņām zinātniskajām grupām, kuras darbojas katra savā šaurā nozarē, izveidotas trīs. Zinātnisko grupu apvienošana gan nenozīmē nozaru sašaurināšanu. Institūts turpinās ražošanas un zinātnisko darbu kartupeļu, graudaugu un zālāju selekcijā, kā arī bioloģiskajā lauksaimniecībā, tāpat tiks veidotas jaunas šķirnes, ražots kvalitatīvs sēklas materiāls. Veiktas tiks arī citas Zemkopības ministrijas noteiktās funkcijas.
Pieņemts arī smags lēmums par štatu samazināšanu, atlaižot astoņus darbiniekus. R. Leitens neslēpj – iespējams, štatu samazināšana turpināsies, bet tikai galējas nepieciešamības gadījumā.
Institūts atkarīgs no lauksaimnieku turības
Ekonomisko grūtību cēloņi ir vairāki. Viens no tiem ir energoresursu sadārdzināšanās, kas institūtu ietekmē pat ļoti, jo jāapkurina ne tikai administrācijas ēkas, bet arī citi objekti. Būtiska bija minerālmēslu cenu palielināšanās. Daži minerālmēslu veidi kļuvuši dārgāki pat par 100%. “Mūsu produkcija nevar tikt pārdota par 100% dārgāk, radās būtiski zaudējumi. Jau pērn samazinājām minerālmēslu devas, tomēr raža šī lēmuma dēļ necieta, jo iepriekš laukus mēslojām tik, cik nepieciešams. Šogad izmantojām jaunu mēslošanas veidu – caur lapām. Tas ir ievērojami lētāk, efektivitāte ir apmierinoša. Šajos apstākļos jātaupa, cik iespējams, taču tas nedrīkst radīt ražas zaudējumus,” stāsta R. Leitens.
Institūtu ietekmējuši arī šā gada īpaši nelabvēlīgie graudaugu ražas novākšanas laika apstākļi. Raža samazinājusies, dažās pozīcijās pat par 30%, turklāt kritusies kvalitāte. Problēmas bijušas arī ar zāļu sēklu novākšanu. Īpaši jūtami samazinājusies raža viengadīgajai airenei, par kuru noslēgts līgums ar Lietuvas tirdzniecības firmu, kas institūtā audzētās zāļu sēklas izplata visā pasaulē. Par tām interesi izrādījusi pat Jaunzēlande, ar ko uzsāktas sarunas par sadarbību.
“Diemžēl arī mūsu klienti, lauksaimnieki, nekļūst bagātāki un viņu pirktspēja mazinās. Tas smagi ietekmē mūsu ekonomisko situāciju. Iepriekšējos gados jūlijā, augusta vidū jau zinājām tirdzniecības apjomus, turklāt pat nespējām saražot tik daudz, cik liels bija pieprasījums. Šogad augustā konstatējām, ka pieprasījums ir tuvu nullei. Šāda situācija radusies ne jau tādēļ, ka lauksaimniekiem neinteresētu institūta produkcija, bet gan tādēļ, ka lielai daļai pastāvīgo klientu nav pietiekami daudz līdzekļu, lai to nopirktu. Viņi atzīst – mums produkcija ir ļoti nepieciešama, bet nevaram samaksāt. Tas bija galvenais signāls tam, ka ekonomiskā krīze patiešām ir,” skaidro R. Leitens.
2009. gads nebūs viegls
Šobrīd finansiālās krīzes draudi institūtam ir jau garām, lai gan augustā aprēķini liecinājuši par 280 tūkstošu latu mīnusiem uz nākamā gada 1. janvāri. Liela nozīme bijusi tirdzniecības maksimālai aktivizēšanai. Tagad institūta direktors prognozē – gadu būs iespējams noslēgt bez ārējiem parādiem.
R. Leitens vērtē – kopā ar institūta speciālistiem un zinātnisko padomi problēmas izdevies atklāt ātri un rīkoties operatīvi, izstrādājot rīcības plānu. Atsaucība saņemta arī no Latvijas zinātnes padomes, Zemkopības ministrijas, Ministru kabineta un Ministru prezidenta puses.
Viens no jautājumiem, kas skaidrots ministrijā un Ministru kabinetā, ir tas, ka institūtam nav iespējams piesaistīt kredītlīdzekļus attīstībai. R. Leitens paskaidroja: “Institūta zemes un ēkas mums ir tikai pārvaldījumā, ne īpašumā, tādēļ arī tās nav iespējams izmantot kā ķīlu naudas līdzekļu piesaistei. Tas ir būtisks jautājums, jo institūtam būtībā nav iespējams pastāvēt un attīstīties tikai no peļņas, ņemot vērā, ka tā mazinās.”
R. Leitens atklāja, ka valsts finansiālu atbalstu institūts, visticamāk, nesaņems, un tas vairs arī nav tik lielā mērā nepieciešams, kā šķitis augustā. Atbalsts varētu tikt sniegts, ja institūts nespēs nodrošināt kompensācijas atlaistajiem darbiniekiem.
Laukaugu institūta direktors uzsver, ka būtiska ir sadarbības partneru izpratne un atsaucība finansiālajās attiecībās, jo bijuši arī mirkļi, kad ilgāku laiku nav varējuši samaksāt rēķinus.
“2009. gadā institūta darbība tiks sašaurināta. Nevarēsim atļauties veikt visus pētījumus, kas būtu interesanti ne tikai mums, bet arī klientiem. Nākamais gads būs smags, bet Priekuļu laukaugu selekcijas institūts arī turpmāk pildīs savas funkcijas un turpinās strādāt.
Domājot par nākamo gadu, esam apzinājuši arī kritiskākos jautājumus. Paredzam, ka samazināsies valsts atbalsts zinātnei, kas situāciju varētu saasināt. Šobrīd uz jautājuma zīmes ir bāzes finansējums, ko
valsts maksā par katru zinātnieku. Tas nesedz pat zinātnieku algu, tomēr ir būtisks. Iespējams, samazināsies arī finansējums projektiem. Tomēr, ja nelaime iepriekš paredzēta, tai vieglāk sagatavoties.
Uzskatu, ka līdz 2010. gadam institūtā būs likvidētas visas ekonomiskās krīzes radītās sekas,” secina R. Leitens.
Komentāri