
Latvijas Biškopības biedrības rajona nodaļa aizvadītajā svētdienā Raunā un Vecpiebalgā rīkoja praktisku semināru biškopjiem – kā lietot skābeņskābi, lai apkarotu bišu bīstamo slimību varrozi.
Septembrī pieņemti Ministru kabineta
noteikumi “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta biškopībai piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība”.
Realizējot normatīvajā aktā noteiktos atbalsta pasākumus, tiks nodrošināta ES finansējuma piesaiste biškopības nozares kritisko jautājumu risināšanā.
Arī šogad Latvijas Biškopības biedrība
piedāvā biškopjiem bez maksas skābeņskābi varrozes apkarošanai. To var saņemt jebkurš dravnieks, neatkarīgi, vai dravā ir viena, vai simts saimes. Skābeņskābi var saņemt arī pie pagastu lauksaimniecības konsultantiem.
Skābeņskābe ir bioloģiska viela. Tās iegāde tiek finansēta no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) kopējā tirgus organizācijas pasākuma „Atbalsts biškopības nacionālajai programmai” ietvaros.
Par varrozes apkarošanu parasti runā tajos rudeņos, kad medus raža nav bagāta. Ja ienesums pietiekams, dravnieks var nopirkt medikamentus bišu ārstēšanai un arī saimes pašas ir gana spēcīgas, lai cīnītos ar ērcēm.
“Šie semināri ir tiem, kas līdz šim bites nav ārstējuši. Praktiski parādīsim, kā rīkoties, sākot no zāļu sagatavošanas līdz iepilināšanai stropā. Pie skābeņskābes varras nepierod, to lietojot, nerodas atliekvielas, ” pastāstīja rajona Biškopības biedrības vadītājs Aivars Radziņš un piebilda, ka Pārgaujā strādā pieredzējuši bitenieki, viņiem var lūgt padomu, tāpēc šajā pusē seminārs netiek rīkots. Tie, kuri jau kaut ko darījuši slimību apkarošanai dravās, var pilināt arī skābeņskābi. Tas jādara vēlu rudenī, bet ne tik vēlu, kad saime jau pie miera.
Latvijas Biškopības biedrības Vidzemes novada konsultante Santa Beļinska un Aivars Radziņš parādīja gan to, kā pagatavot šķīdumu, gan iepilināja stropos.
Skābeņskābe ir 75 g iepakojumos. Ar šo daudzumu pietiek 10 – 15 saimēm. Tā kā daudziem hobijbiškopjiem ir vien pāris saimes, viņi labprāt paņēma jau profesionālo bitenieku sagatavoto ārstniecības šķīdumu. Vairākkārt biškopjiem tika atgādināts, ka skābe ir indīga un jāievēro darba drošības noteikumi.
Imantam Priedītim no Vaives pagasta dravā ir tikai divas saimes. “Ģimenes vajadzībām. Ja grib andelēt, tad vajag vismaz septiņas un ar to nopietni jānodarbojas,” viņš atzīst “Druvai”. Imantam Priedītim piekrīt Zaiga Spalviņa no Raunas pagasta. “Pagaidām vēl ir lopi, domāju, ka ar lopkopību ilgi vairs nenodarbošos. Paplašināšu dravu,” domās dalījās Zaiga Spalviņa.
Zosēniete Gunta Račko saimniekošanu saista ar biškopību. Patlaban dravā ir 23 saimes. To iecerēts paplašināt. “Biškopība ilgus gadus bijusi mans hobijs, tagad par to domāju kā nozari, ar kuru nodarbošos,” pastāstīja biškope. Viņa kārto dokumentus pusnaturālo saimniecību atbalsta saņemšanai. “Darba pagastā nav, nodarbosimies ar biškopību. Ganību apkārtnē pietiek,” domās dalās Gunta. Bišu ārstēšanai viņa savulaik izmantojusi bipīnu, ko atzinusi par piemērota. To vairs no Krievijas neieved. Tad pamēģinājusi
apistānu, bet ar gūto rezultātu nebijusi īpaši apmierināta. Šoruden arī “Vidusmagoņu” bites tiks ārstētas ar skābeņskābi.
Aivars Radziņš ”Druvai” atzina, ka nav daudz biškopju, kuri svešus cilvēkus laiž savā dravā. Raunas pagasta “Krustkalnu” saimnieks Jānis Sarkanis pauda pārliecību, ka katra lieta, ko dzīvē iemācās, noder. Ar biškopību viņš nodarbojas gadus desmit.
Dravā ir nedaudz vairāk kā 30 saimes. “Tas ir mans vaļasprieks. Pēc pārāk lielas ražas netīkoju, cik bites sanes, tik arī ir. Stropus gatavoju pats. Laika pietiek, tāpēc izmantoju vienas magazīnas stropus, “ stāsta bitenieks. „Lai ikdienas solis būtu vieglāks un ērtāk saimniekot, pats izgatavojis bišu ratus, kuros visu
salikt, braukt pie stropa un strādāt. Ikdienā noder arī medus atkausētājs, vaska kausētājs.”
Semināru dalībnieki ar interesi vēroja, kā apsmidzināt kāres ar skābeņskābi. Sarunās arī dalījās pieredzē, pastāstīja par aizvadīto sezonu, problēmām.
“Semināri bija vajadzīgi, par to liecināja dalībnieku interese. Raunā sabrauca vairāk nekā 30 mazo biškopju, Vecpiebalgā nedaudz mazāk. Atbrauca tie, kuri vēlas ne tikai iegūt medu, bet arī rūpējas par bišu veselību,” uzsvēra Aivars Radziņš.
Komentāri