Arī
Maija Valpētere-Kuzņecova ir viena no taureniešiem, kura nonākusi bezdarbnieka statusā.
„Kredīts par dzīvokli jāmaksā vēl 17 gadus. Komunālie maksājumi par dzīvokli, tuvojoties ziemai, arī kļūst lielāki. Darba nav. Un nav pat ieceres, kur darbu atrast,” saka Maija un atklāj, ka izstaigājusi jau pagasta veikalus, meklējot pārdevējas darbu, bet diemžēl šobrīd darbinieki nekur nav vajadzīgi. „Domāju, ka cilvēks nekādos dzīves apstākļos nav gatavs palikt bez darba. Tagad, īpaši televīzijā, var dzirdēt sakām, ka vairs pat nav svarīgi, cik pelnīsi, galvenais, lai tikai darbs būtu,” saka Maija un piebilst, ka pēc profesijas ir pavāre. ”Vēl nezinu, kā iekārtosies mana dzīve. Ir man arī automašīna, autovadītājas apliecība. un, ja vajadzēs, darbu meklēšu arī Cēsīs. Taču nedomāju, ka sievietei 40 gadu vecumā ir viegli atrast darbu. Labi, ka man bērni jau ir samērā lieli un nav vairs tik ļoti jādomā, kā viņus palaist uz skolu. Dēls būs galdnieks. un pats sev iztiku pelnīs. Jaunākā meita nedaudz vēl jāpabalsta, kamēr pabeigs mācības Smiltenē un iekārtosies dzīvē ,” piebilst Maija un pauž, ka pagastam tomēr ir visas iespējas attīstīties arī nākotnē. „Jācer, ka arī „Pondus” angārus kāds nopirks un attīstīs uzņēmējdarbību. Blakus pieturai pārdošanai stāv vecās kaltes. Kādreiz runāja, ka tur varētu būt viesnīciņa tālbraucējiem šoferiem, kuri ik dienas brauc cauri mūsu ciematiņam. Arī tur būtu darba vietas pagasta ļaudīm. Kādreiz mums bija savs krogs „Nēķins”, arī tas paputēja. Kāpēc tas nevarēja darboties?” prāto Maija un cer, ka dzīvē viss nokārtosies.
Komentāri